z/s Purgaļi

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību nodarbojos jau no kolhoza laikiem, bet zemnieku saimniecība „Purgaļi" tika dibināta 1998. gadā.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apsaimniekoju 600 hektāri zemes, audzēju kviešus, miežus, auzas, ziemas un vasaras rapsi.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Ražības ziņā iepriekšējā sezona nebija tā labākā salīdzinot ar vienu sezonu pirms tam, visticamākais, ka pie tā bija vainojami laika apstākļi. Graudaugu ražība bija vidēji 3-4 tonnas no hektāra, bet rapsis 2-3 t/ha. Lielākā daļa no kviešiem bija atbilstoši pārtikas kviešu kvalitātes prasībām.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Pārdot graudus tagad jau var, bet svarīgākais ir par kādu cenu. Var teikt, ka mūsu pusē ir maza konkurence starp graudu pircējiem, tāpēc sadarbojamies ar Baltic Agro, kas atrodas Stendē. No Baltic Agro arī pērkam minerālmēslus un ķīmiju. Pagājušajā sezonā apmaksu par graudiem saņēmu mēneša laikā.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Jā, varu savā saimniecībā uzglabāt graudus līdz pat 800 tonnām.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Daļu no ražas nododu, lai norēķinātos par saņemtajiem minerālmēsliem un ķīmiju, bet to daudzumu, ko varu uzglabāt, realizēju brīdī, kad graudu cena ir kaut cik pieņemama.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Uzņēmumam jābūt uzticamam, lai būtu drošības sajūta, ka saņemšu naudu par nodotajiem graudiem. Tā kā ilgstoši esmu sadarbojies ar Baltic Agro, tad pagājušajā sezonā graudus nodevu viņiem.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par graudu cenām uzzinu konsultējoties ar Baltic Agro pārstāvjiem, kā arī no citiem graudu audzētājiem.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Jau trešo gadu saimniecība ir kooperatīva „ Vandzenes Agro" biedrs. Pateicoties kooperatīva kopējiem apjomiem varu izdevīgāk iegādāties nepieciešamos minerālmēslus un lauksaimniecības ķīmiju, kā arī bieži vien ir iespēja par labāku cenu pārdot graudus.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienestā strādā pretīmnākoši cilvēki, ja kas neskaidrs, tad paskaidro un palīdz, bet brīžam liekas ka tā papīru birokrātija ir pārāk liela un šad tad rodas sajūta, ka LAD paredzēts nevis lai atbalstītu saimniecības attīstību, bet gan lai gremdētu to.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Uzskatu, ka sējumu apdrošināšana ir izveidota kā „spēle vienos vārtos", tā nav līdz galam sakārtota un nav ticības, ka apdrošinot sējumus izdosies saņem atbilstošu atlīdzību ražas bojāejas gadījumā.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No nākamās sezonas gribētu sagaidīt augstāku graudu cenu un zemākas izmaksas. Priecātos, ja būtu arī labi laika aptākļi.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Nav jau daudz tā brīvā laika, bet vasarā ar dēlu ejam makšķerēt, patīk arī apmeklēt auto rallija sacensības, cenšos braukt uz lauksaimniecības izstādēm gan ārzemēs- Polijā, Somijā un Zviedrijā, gan Latvijā.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem novēlu veselību un izturību, ja tas būs, tad arī viss pārējais būs kārtībā! Gribētu, lai ārzemnieki neizpērk zemi Latvijā. Nākotne, protams, pieder jaunatnei.