Rapša vispārīgs raksturojums.

Rapsis pieder pie krustziežu dzimtas un ģints Brassica. Pie šīs ģints pieder arī dažādi kāposti, kolrābji, kāļi, rāceņi, turnepši, redīsi, rutki un sinepes, ģenētiski šie augi atšķiras pēc hromosomu skaita.

Pastāv ziemāju un vasarāju tipa rapšu formas. Ziemāju un vasarāju tipa formas savstarpēji atšķiras ne tik daudz pēc morfoloģiskajām pazīmēm, kā pēc attīstības gaitas ritma, veģetācijas ilguma, utt.

Rapsis pārtikas vajadzībām audzēts jau 20. gs. p. m. ē. Indijā. Ķīnā  un Japānā ieviests mūsu ēras sākumā. Rapsi var audzēt relatīvi zemās temperatūrās, un tā attīstībai nepieciešams ievērojami mazāk siltuma nekā citiem eļļas augiem. Klimatiski skarbos apstākļos tas bija praktiski vienīgais eļļas ieguves avots. Šis faktors veicināja rapša ieviešanu Eiropā 13. gadsimtā. Rapša eļļu lietoja galvenokārt kā lampu eļļu apgaismošanai, jo tā dega, neradot dūmus. Kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem rapsis ir viens no visplašāk audzētajiem pārtikas eļļas augiem. Deviņdesmitajos gados arvien lielāku nozīmi sāka iegūt rapša izmantošana biodegvielu ražošanā.

Rapsis ir otrs lielākais augu eļļas ieguves avots pasaulē un visplašāk audzētais eļļas augs Eiropā. 1999. gadā rapša kopievākums pasaulē bija 42,11 milj. t., kas ir 15% no eļļas augu kopievākuma.

Latvijā  rapsi audzē gan sēklu, gan kā lopbarības zaļmasas un zaļmēslojumu augu. Tas ir uzskatāms arī par nozīmīgu nektāraugu.

Rapšu eļļa

Rapša eļļa ir nozīmīgs pārtikas produkts, jo tā satur līdz 90% nepiesātināto un mazpiesātināto taukskābju. Pēc diētiskajām īpašībām rapša eļļa ir atzīta par vienu no visaugstvērtīgākajām pārtikas eļļām. Tā ir lietojama arī kā auksti spiesta ("dzīvā" eļļa), ko var iegūt ar nelielām spiedēm mājas apstākļos. Lai rapša sēklas varētu realizēt, tām ir jāatbilst starptautiski noteiktām rapša tirdzniecības kvalitātes prasībām:

• Jāsatur vismaz 40% eļļas;
• Bāzes mitrums - 8%;
• Piemaisījumi ne vairāk kā 2%;
• Pieļaujamais glikozinolātu līmenis 25 qmol;
• Erukskābes - 2%.

Rapša eļļu plaši lieto arī kā smērvielu mehānismu eļļošanai. Pēdējā laikā arvien lielāku nozīmi iegūst rapša eļļas izmantošana biodegvielas ražošanai. Pasaulē šis pielietojuma veids kļūst arvien populārāks. Rapša eļļu var izmantot motoru darbināšanai gan tīrā veidā, gan maisījumos ar naftas dīzeļdegvielu, gan īpašas biodīzeļdegvielas veidā, ko iegūst, pāresterificējot eļļu ar alkoholu katalizatora klātbūtnē. Šis ražošanas process nav sarežģīts un dārgs. Rapša biodīzeļdegvielu var lietot sērijveida auto dīzeļdzinējos.

Rapša raušiem ir labas realizācijas iespējas. Rapša rauši ir augstvērtīgs lopbarības produkts. Tas ir lietojams kā olbaltumvielu piedeva mājputnu, cūku un liellopu, it īpaši slaucamo govju barības devā. Raušiem ir laba sagremojamība, zems kokšķiedru saturs un labi sabalansēts neaizvietojamo aminoskābju sastāvs. Atkarībā no eļļas ieguves veida rapša raušos (eļļa mehāniski izspiesta) paliek līdz 10% eļļas, rapša spraukumos (eļļa izspiesta un ekstrahēta, lietojot šķīdinātājvielas) - 2 - 3% eļļas. 1 kg rapša raušu satur 250 - 420 g sagremojamā proteīna.

Atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem sēklas satur 40 - 46% eļļas un 18 - 20% proteīna. Nerafinētās rapšu eļļas ir iegūtas no Latvijā audzētā rapša sēklām ar aukstās spiešanas metodi. Eļļa ir attīrīta, tai ir gaiša krāsa, patīkama smarža un rapšu eļļai raksturīga garša. Tā ir vērtīgs uzturlīdzeklis, satur daudz nepiesātināto taukskābju: oleīnskābi, linolēnskābi un citas. Šīm skābēm, ko apzīmē ar F vitamīniem, raksturīgas biostimulējošas īpašības. Tās uzlabo vielmaiņu, organisma aizsargspējas, atjauno šūnas. Taukskābju satura ziņā rapšu eļļa ir līdzīga olīveļļai.