z/s Katlauki

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību esmu bijis saistīts visu mūžu, bet zemnieku saimniecība „Katlauki" dibināta 1992. gadā.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apsaimniekoju ap 500 hektārus zemes, audzēju vasaras rapsi, kviešus, miežus, rudzus un kartupeļus.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Ražība iepriekšējā sezonā nebija tik laba kā pirms tam, kviešu ražība bija vidēji 4 tonnas no hektāra, rapsis 2,5 t/ha un mieži ap 3t/ha. Tā kā pārsvarā sēju lopbarības kviešu sēklu Kris, tad arī kviešu kvalitāte lielākoties bija atbilstoša lopbarības kviešu rādītājiem, lai gan vienu gadu iepriekš tā pati sēkla deva pārtikas kvalitātes kviešus.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi un rapsis?

Kas attiecas uz kviešiem, tad man izskatās, ka nav tik traki kā viens otrs saka. Viens lauks gan būs jāpārsēj, jo tur tāda mālaina zeme un diezgan vēlu iesēju, tapēc nav sadīdzis. Daļa no rudziem, ko biju iesējis nekodinātus gan ir pagalam.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Pārdot jau nav problēmu, jautājums ir par kādu cenu var pārdot. Par apmaksas kārtību nevar sūdzēties, ja bija vajadzība, tad apmaksu varēja sarunāt arī ātrāk. Naudu par graudiem bija jāgaida ilgākais 1 mēnesi. Daļu no graudiem nodevu Stendē firmai Konekesko, jo tā ir tuvāk manai saimniecībai. Blakus Konekesko ir arī Baltic Agro, bet tur mani neapmierināja tas, ka daudz atrēķināja par sīkajiem graudiem.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Mums uz trim saimniekiem ir viena kalte, kurā varam uzglabāt 1400t, tā kā varu pats uzglabāt 300-400 tonnas graudu.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Tā kā graudu uzglabāšanas apjomi ir ierobežoti, tad daļu no graudiem esmu spiests nodot jau kulšanas laikā. Graudu nodošanas brīdi ietekmē arī saimniecības finansiālā situācija.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Izvērtēju uzņēmuma kvalitātes prasības graudiem saistībā ar cenu, svarīgs ir arī pieņemšanas ātrums kulšanas periodā, jo nevaru atļauties visu dienu stāvēt rindā.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par graudu cenām un aktualitātēm iegūstu no citiem graudu audzētājiem, izmantoju arī inernetu, sekoju līdzi biržas cenām pasaulē un Eiropā.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Neesmu neviena kooperatīva biedrs, bet principā kooperācijas ideju atbalstu. Zinu ka, piemēram, Latraps kooperatīva biedri var dabūt par zemākām cenām minerālmēslus un nepieciešamo lauksaimniecības ķīmiju. Tagad arī Lietuvas uzņēmumi sāk konkurēt ar Latraps, piedāvājot zemākas cenas minerālmēsliem un ķīmijai.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Kas attiecas uz Lauku atbalsta dienesta Talsu nodaļu, tad par viņu darbību nevaru teikt neviena slikta vārda, tur strādā atsaucīgi darbinieki visos līmeņos, sākot jau no direktora.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Neesmu domājis par sējumu apdrošināšanu, jo tie noteikumi ir „galīgi garām"- nekad jau nebūs tā, ka paliks absolūti viss melns lauks, apdrošinātāji noteikti atradīs  piecus stiebrus kādā no lauka kvadrātmetriem, lai būtu iemesls neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Tas ir tas pats, kas pret plūdiem apdrošināt lauku, kas atrodas kalna galā.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No nākamās sezonas gribētu sagaidīt vismaz normālu ražu un ceru, ka lopbarības kviešiem pacelsies cena.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvā laika man nav daudz. Patīk doties medībās. Tā kā dēls sācis nodarboties ar autosportu, tad arī es esmu tajā visā iekšā.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem Latvijā novēlu labu ražu, labu cenu un lielāku atbalstu no valsts puses, lai valsts neatstāj mūs pabērnu lomā subsīdiju ziņā!