SIA Delaferma

Ar  lauksaimniecību nodarbojos jau 10 gadus, apsaimniekoju 550 hektārus zemes, audzēju pārsvarā ziemas kviešus un ziemas rapsi, šogad nedaudz būs vasaras kvieši un tā kā ir problēmas ar sēklu, tad arī vasaras rapsis.

Ražības ziņā iepriekšējā sezona nebija tik laba dēļ sausā laika, kviešiem vidējā ražība bija ap 5 tonnas no hektāra, pirms tam ražība bija ap 7 t/ha, ko uzskatu par normālu rādītāju. Kvalitātes rādītāji bija atbilstoši E klases kviešiem, tas ir, proteīns virs 14,5%. Arī agrākos gados vienmēr esmu centies lai kviešu kvalitāte būtu atbilstoša E klases prasībām. Graudus nodevu kooperatīvam Latraps, jo tur pieņem šādus E klases graudus. E klases graudiem ir noteiktas konkrētas sēklas šķirnes, piemēram, „Zentos", „Altos"  un vēl dažas citas. Cenas ziņā E klases kviešus var pārdot apmēram par 10,- latiem dārgāk nekā 1. klases kvalitātes graudus. Jāsaka, ka ziemas kvieši ir ļoti labi pārziemojuši ko nevar teikt par ziemas rapsi, kas nedaudz izslīka arī no blakus esošās pārplūdušās upes.

Ar graudu realizāciju īpašu grūtību nav, vienīgais apstāklis, kas ietekmē realizāciju ir tas, ka man nav kur ilgstoši uzglabāt graudus, varu tikai īslaicīgi uzglabāt. Visu laiku esmu bijis lojāls Latraps klients, bet nedaudz esmu graudus pārdevis arī firmām BTC un Kesko. BTC un Kesko par graudiem samaksāja mēneša laikā. Ar Latraps darbību esmu apmierināts, vienīgi apmaksas termiņš varētu būt īsāks un ātrāk gribētu zināt galējo cenu, ko saņemšu. Pēdējo trīs gadu laikā kooperatīvam Latraps graudu tirgū ir izveidojusies  sīva konkurence. Pārdodot graudus ņemu vērā cenu, apmaksas termiņus, transporta izmaksas. Arī pakalpojumu cenas ir jāņem vērā. Maziem un nezināmiem uzņēmumiem, kas sola ļoti labu cenu, es graudus nepārdodu, jo tas ir pārāk liels risks zaudēt visu gadījumā, ja firma nesamaksā.

Informāciju par graudu cenām un aktualitātēm graudu tirgū iegūstu no avīzēm, žurnāliem. Sekoju līdzi informācijai un biržu cenām un to tendencēm internetā. Būtu labi, ja Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumu un eksportētāju iepirkumu cenas būtu apkopotas internetā, lai varētu redzēt kur izdevīgāk pārdot graudus un nebūtu jāzvana visiem pēc kārtas.  

Kooperācijas ideja kā tāda ir ļoti laba un cēla, bet uzskatu, ka kooperatīvam ir jāstrādā tajā virzienā dēļ kā tas ir izveidots- ja tas kooperatīvs, kas apvieno graudu audzētājus, tad nevajadzētu censties nodarboties ar visu: tirgot traktorus un citu tehniku, iesaistīties dažādos citos projektos, kas tikai teorētiski varētu būt saistīti ar graudu audzētāju interesēm. Pozitīvi vērtēju iespēju ar kooperatīva palīdzību izdevīgāk iegādāties nepieciešamos minerālmēslus un ķīmiju.

Lauku atbalsta dienesta darbību vērtēju pozitīvi, manuprāt, pēdējos gados viņi strādā ātrāk un labāk, ja kaut kas dokumentos  nav kārtībā, tad viņi piezvana un palūdz atbraukt, lai kļūdu izlabotu. LAD pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju neizmantoju, izlasot noteikumus sapratu, ka ražas bojāejas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība nenosegs reālos zaudējumus, kas būs radušies. Ideja par sējumu apdrošināšanu ir laba, bet šobrīd nav īstas ticības un arī apdrošināšanas noteikumi, šķiet, nav līdz galam pārdomāti.

No šīs sezonas kā graudu audzētājs gribētu sagaidīt labu graudu cenu un labas realizācijas iespējas.

Brīvajā laikā patīk ceļot, parasti dodos ceļojumos ziemā, esmu bijis daudzās tālākās pasaules valstīs. Nesen biju aizceļojis uz Ugandu, tur braucu ar laivu pa Nīlu, nākošgad šādas iespējas nebūs, jo tur būvēs hidroelektrostaciju. Savam priekam nodarbojos arī ar motokrosu.

Citiem graudu audzētājiem Latvijā iesaku un novēlu strādāt efektīvāk- samazināt, piemēram, darbaspēka izmaksas (mūsu saimniecībā 550 ha zemes apstrādājam divatā), efektīgāk izmantot ķīmiju, skatīties pēc situācijas- ne vienmēr jālieto tik daudz kā raksta agronoms. Iesaku izmantot arī jaunās tehnoloģijas, piemēram, bezaršanas tehnoloģiju, kas ietaupa degvielu, laiku un ir draudzīgāka videi.