z/s Liepziedi

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību kā tādu sāku nodarboties jau 1978. gadā, kad iestājos Saulaines sovhoztehnikumā, prakses laikā kā stipendiāts strādāju kolhozā „Jaunā dzīve"  Privāti sāku saimniekot 1991. gadā, kad nodibināju zemnieku saimniecību „Liepziedi".

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Saimniecībā pavisam tiek apsēti ap 450 hektāri zemes, no tiem 100 ha ir ziemas rapsis, 200 ha kvieši, 100 ha ziemas mieži, ap 15 ha kartupeļi, pārējo platību aizņem vasaras mieži. Miežu cena ir zema, bet tomēr tos audzējam dēļ augu sekas, lai laicīgi varētu iesēt rapsi, jo miežus kuļam pirmos.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Nekad nepārspīlēju ar minerālmēslu lietošanu, necenšos iegūt maksimālās ražas, līdz ar to samazinot risku neatgūt ieguldītos līdzekļus. Orientējos uz to, lai kviešu ražība būtu ap 5 t/ha un tāda arī tā bija iepriekšējā sezonā. Miežu ražība bija vidēji ap 4t/ha, rapsis- 2,5 t/ha. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem graudu ražība bija tādā pašā līmenī, vienīgi rapša raža vienu gadu agrāk bija augstāka- ap 3,5 t/ha. Šogad vairākās vietās uz laukiem rapsis ir izslīcis, līdz ar to domāju, ka ražība būs ne vairāk kā 2,5 līdz 3 t/ha. Par iepriekšējās sezonas kviešu kvalitāti nevar sūdzēties, jo lielākoties pēc kvalitātes tie bija atbilstoši 2. grupas pārtikas kviešu prasībām.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi ?

Kvieši pārziemojuši normāli, neskatoties uz lielo sniegu ko nevar teikt par ziemas miežiem- tie ir cietuši, jo salīdzinot ar kviešiem, nav tik izturīgi pret mitrumu. Nācās pārsēt 20 ha ziemas miežus.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Realizēt graudus nav problēmu, noteicošais faktors ir cena. Tie zemnieki, kuri cenšas uzglabāt graudus un nepārdot tos uzreiz ražas laikā, pēdējos divus gadus no tā nekādu papildus peļņu nav guvuši. Iepriekšējā sezonā graudus nodevu firmai Agro Trade, samaksu par graudiem saņēmu mēneša laikā.

Uzskatu, ka graudu kvalitātes prasības- proteīns, lipeklis, krišanas skaitlis, tilpummasa u.c. savā ziņā tiek veidotas mākslīgi un tas varētu būt saistīts ar kādu uzņēmumu lobēšanu, jo lai sasniegtu šos uzstādītos kvalitātes rādītājus zemnieks ir spiests vairāk lietot minerālmēslus un ķīmiju. Atbildīgajām institūcijām vajadzētu pārbaudīt vai minerālmēslu tirgotāju intereses netiek lobētas.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Varam saimniecībā uzglabāt apmēram 600 tonnas graudus, bet parasti tos neturam ilgāk par 3 mēnešiem.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Graudus realizēju tad, kad esmu saņēmis cenas ziņā labu piedāvājumu, ko saņemu no uzņēmumiem, kas iepērk graudus, parasti tas ir tad, kad tiek krauts kuģis un tam pietrūkst daži tūkstoši tonnu kviešu.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Galvenais kritērijs ir uzticība, ar svešām, nezināmām firmām es nemaz neiesaistos sarunās par graudu pārdošanu. Jāuzmanās no mazām privātfirmām, esmu pats guvis negatīvu pieredzi realizējot kartupeļus un nesaņemot par tiem samaksu.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Reizi nedēļā saņemu no firmām, kas pērk graudus, īsziņas uz mobilo telefonu ar graudu cenām un tad izvērtēju vai pārdot graudus vai vēl gaidīt.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Protams, ka kooperācija ir progresīvāks saimniekošanas veids nekā, ja to dara katrs individuāli, tas ir sava veida spēks, un vairāk vai mazāk rodas šī papildus peļņa pateicoties lielākiem kopīgajiem graudu realizācijas apjomiem. Pats gan neesmu neviena kooperatīva biedrs, bet kopumā kooperāciju vērtēju pozitīvi. Iegādājoties caur kooperatīvu minerālmēslus un ķīmiju, zemnieks tos var saņemt lētāk un līdz ar to samazināt graudu pašizmaksu.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Neko sliktu par Lauku atbalsta dienesta darbību nevaru teikt, darbinieki ir atsaucīgi un pretīmnākoši, labprāt atbild uz jautājumiem un paskaidro. Pirmajos LAD darbības gados šķita, ka viņi pārpratuši dažas Eiropas regulas, piemēram, par neizcirstajiem grāvjiem un krūmiem. Neredzu iemeslu tam, ka grāvjus vajadzētu tik smuki „pucēt". Ja lauksaimnieks grib izaudzēt kādu bērzu vai alksni priekš malkas savā grāvjmalā un tas neko sliktu nenodara kaimiņiem, netraucē aizplūst notekūdeņiem, tad uzskatu, ka par to sodīt zemnieku nav korekti, jo Zemgalē meža platības ir tikai katram desmitajam lauksaimniekam. Var jau darīt tā kā Vācijā, kur grāvji un meži ir sakopti kā dabas parki, bet diez vai tas ir pareizi. Reiz pie mums bija atbraukuši tūristi no Vācijas un brīnījās par to, ka vienā vietā atrodas trīs stārķu ligzdas kopā. Pie viņiem nekas tāds nav, jo pārcentušies ar dabas „kopšanu" un putniem nav no kā baroties.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Man jau no paša sākuma pret to bija pretenzijas un uzskatu ka,  ja valsts grib nākt pretīm lauksaimniekam, tad šīs apdrošināšanas iemaksas ir jāuzkrāj un jānodrošina arī valsts atbalsts. Gadījumā, ja ir ražas zudumi, tad zemnieks no uzkrātajiem līdzekļiem saņem atlīdzību pilnā apmērā. Ja visi lauksaimnieki maksā apdrošināšanas iemaksas un nav skaidrs kur šie līdzekļi paliek, vienam tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, bet citam nē, tad tas nav nopietni. Nav skaidrs arī veids kā tiks noteikti zaudējumi, nestaigās taču komisija pa lauku ar mērlenti mērot izslīkušās lauka daļas un skaitot kritušos augus.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

Kā graudu audzētājs šosezon gribētu no dieva sagaidīt labus laika apstākļus, no graudu pircējiem samērīgas cenas, jo šis gads zemniekiem ir diezgan smags.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvajā laikā spēlēju volejbolu, šahu, katrā ziņā patīk sportiskas aktivitātes, ziemā pēc pirts peldos āliņģī. Daudz jau tā brīvā laika nav, jo aktīvi piedalos arī sabiedriskajā darbā- esmu Ozolnieku novada deputāts, darbojos arī Lauksaimniecības apvienībā.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem varu ieteikt izvērtēt situāciju un vairāk kooperēties, izmantot dažādus kooperācijas veidus, kaut vai, piemēram, vienoties par kopīga tehnikas parka izveidi. Lai to varētu izdarīt, galvenais ir mācēt saprasties vienam ar otru, lai izdodas!