z/s Robežnieki

Zemnieku saimniecības „Robežnieki" nodibināta 1992. gadā un tās  īpašnieks ir mans dēls Ronalds Straujais. Es pats ar lauksaimniecību nodarbojos jau kopš 1972. gada. Apsaimniekojam ap 200 hektārus zemes, audzējam kviešus, miežus, vasaras un ziemas rapsi. Lielākās platības- 110 hektārus aizņem kvieši, ziemas rapsis 40 ha, vasaras rapsis 20 ha zemes.

Pagājušajā sezonā kviešu ražība bija vidēji 4,5 tonnas no hektāra, miežiem 2-2,5 t/ha. Miežus audzējam priekš apkārtējām saimniecībām, kas nodarbojas ar lopkopību. Rapša ražība bija ap 2 t/ha vasarniekiem un 3 t/ha ziemas rapsim. Salīdzinot ar 2008. gada ražu, kviešu ražība pērn bija par 1 t/ha zemāka. Šogad būs zemākas ražas, jo slikti pārziemojuši. 110 hektāri bija apsēti, no tiem 25 ha vajadzēja pārsēt. Vienīgi ziemas rapsis labi izskatās. Kviešu stāvoklis pēc 5 ballu sistēmas pa šķirnēm: „Kobra" - starp 2 un 3, „Shagen"- starp 3 un 4, bet „Busard" diemžēl izsuta.

Pagājušajā sezonā 80% no kviešiem bija atbilstoši pārtikas kvalitātei, iepriekšējos gadus kviešu kvalitāte bija zemāka. Ar graudaugiem tiek daudz un rūpīgi strādāts- tie tiek migloti, mēsloti un apstrādāti pret slimībām, tāpēc arī izdevās iegūt pārtikas kvalitātes kviešu ražu.

Lielas iespējas saimniecībai paplašināt zemes platības nav, taču sakarā ar to, ka vecākā lauksaimnieku paaudze pamazām iet ārā no aprites, tad pakāpeniski kaut ko var piepirkt klāt. Aktuāls Latvijā ir pēctecības jautājums- liela daļa no jaunās paaudzes nemaz tā neraujās iet tēva pēdās, palikt laukos un turpināt saimniekot...

Graudus realizēt nav grūtību un, pateicoties tam, ka kvieši bija pārtikas kvalitātes, esmu apmierināts ar cenu par kādu pagājušajā sezonā izdevās pārdot graudus. Graudus uzglabāju par maksu KKS "Lādzere" torņos. Lai nezaudētu graudu kvalitātes rādītājus, kā varētu notikt, ja tos ber kopā ar citu saimniecību nodotajiem graudiem, ir panākta vienošanās ar KKS „Lādzere", ka mūsu saimniecības nodotie graudi tiek glabāti atsevišķos torņos. Graudus nesteidzamies realizēt jau kulšanas laikā, jo tad cenas vienmēr ir bijušas zemākas. Pagājušā sezonā pacietīgi gaidījām un lielāko graudu apjomu realizējām pirms un pēc Jaunā gada, un tad arī bija vislabākā cena.

Informāciju par graudu cenām iegūstam gan no tuvākajiem uzņēmumiem, kas iepērk graudus, gan internetā. Sekojam līdzi cenām biržās. Firmu pārstāvju sniegto informāciju par graudu cenām salīdzinām ar cenu Eiropas biržās. Sadarbojamies ar firmu Baltic Agro. No viņiem ņemam minerālmēslus, ķīmiju un rudenī norēķinamies, nododot rapsi. Arī transporta izmaksas ir nelielas, jo līdz nodošanas vieta ir tikai 4 km. Pagājušajā sezonā graudus pārdevām firmai Linas Agro. Samaksu par graudiem saņēmām līgumā norādītajā datumā, ja nemaldos, tad 10 dienu laikā. Izvēloties uzņēmumu kam pārdot graudus pats svarīgākais kritērijs ir cena.

Kooperēties ir zināmas grūtības, jo latvietis pēc dabas ir vienpatis, kurš nelabprāt uzticas citiem. Esam mūsu pagasta „Vandzenes Agro" biedri, kooperatīvs dod tādu kā kopības sajūtu, zināmu drošību par nākotni. Par naudu, kas tika piešķirta kā atbalsts kooperatīvam, ir sakārtota un izremontēta minerālmēslu noliktava, līdz ar to tagad kooperatīva biedriem ir iespēja minerālmēslus iegādāties jebkurā laikā vai tad, kad minerālmēslu cena ir viszemākā, un ir kur tos uzglabāt.

Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju vērtēju negatīvi un domāju, ka apdrošinātājs darīs visu, atradīs jebkuru iemeslu, lai tikai nebūtu jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība.

No šīs sezonas kā graudu audzētājs neko dižu negaidu, galvenais „noturēties virs ūdens", jo diemžēl kviešu lauki izskatās ļoti bēdīgi. Ar tām platībām, kas ir kaut cik cerīgas, tiks daudz strādāts-  pastiprināti tiks doti minerālmēsli ziemas rapša laukiem.

No maija līdz vēlam rudenim brīvā laika praktiski nav, jo man darba diena beidzas vēlu vakarā, ziemas periodā aizrautīgi sekoju līdzi Rīgas Dinamo spēlēm Kontinentālajā hokeja līgā.

Sev un citiem graudu audzētājiem Latvijā novēlu: lai daba mums palīdz, nepadoties, pārvarēt krīzes periodu, vienā vārdā sakot- izturēt!