SIA Gavsene

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Līdzīgi kā daudzi citi ar lauksaimniecību sāku nodarboties 1990. gadā, sākumā saimniekojām kā zemnieku saimniecība „Jaunsniķeri" bet tagad ir divas saimniecības- zemnieku saimniecība „Jaunsniķeri" nodarbojas ar mežsaimniecības lietām, bet SIA Gavsene- ar augkopību.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apsaimniekojam 400 hektārus zemes, audzējam rudzus, miežus, kviešus un rapsi. Gradaugi un rapsis aizņem 250 ha, pārējās platībās ir ganības, jo turam arī govis. Tā kā vietā, kur atrodamies apkārt ir daudz mežu, tad dēļ meža zvēriem ziemas rapsi sējam ļoti maz. Lauki šajā pusē ir arī ļoti akmeņaini. Pēc apstākļiem var teikt, ka šeit ir tipisks lopkopības rajons.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Ražība ziemas rudziem bija 5 tonnas no hektāra, kopējā vidējā ražība bija no 3,5 līdz 5 t/ha, vasarāji bija 3-3,5 t/ha. Neparasti laba ražība, lai gan tikai 20 ha, bija ziemas rapsim- 5 t/ha. Šosezon, protams, nekas tamlīdzīgs nav gaidāms.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi?

Pārziemojuši bēdīgi, jo bija liels sniegs un zeme nebija sasalusi. Rudzi var teikt, ka vispār nav pārziemojuši, jāpārsēj. Ziemas kvieši diezgan daudz ir izkrituši, nevienādi, bet nav tā, ka jāpārsēj. Apkārtējiem graudu audzētājiem arī vissmagāk cietuši tieši rudzi.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Realizēt jau var, bet jautājums par kādu cenu. Pagājušā gadā daudziem, kas audzēja rudzus bija problēmas ar melnajiem graudiem, man tādu nebija, bet cena 50,- Ls par tonnu nekādu prieku nesagādāja, ar miežiem cenas ziņā situācija bija līdzīga. Varbūt šosezon rudzi būs zelta vērtē dēļ tā, ka lielākajai daļai zemnieku rudzi nav pārziemojuši. Mūsu pusē augsnes vairāk piemērotas rudzu audzēšanai, šeit Dundagā ar kviešiem izvērsties ir problemātiski meža zvēru un augsnes apstākļu dēļ. Pieprasījuma un piedāvājuma ziņā Latvijā valda zināms haoss, ja agrāk ap 2007. gadu  visas Zemgales puses saimniecības metās audzēt hibrīdos rudzus, tad tagad Kurzemes pusē saimniecības cenšas vairāk audzēt kviešus, jo to cena ir stabilāka un vieglāk prognozējama. Sadarbojos ar firmām Baltic Agro un Agro Trade Stendē, no viņiem ņemu minerālmēslus un lauksaimniecības ķīmiju. Apmaksas kārtība mani apmierina, samaksu par graudiem saņēmu 10- 15 dienu laikā, apmaksas termiņi ir runājami.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus?

Iespējas pašam uzglabāt graudus ir nelielas- ap 150 tonnas varu uzglabāt torņos, ir arī sava kalte.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Tā kā ir ierobežotas iespējas uzglabāt graudus, torņos jāatstāj vieta sēklai, tad parasti graudus realizēju jau kulšanas laikā pēc apžāvēšanas. Graudu uzglabāšana, gaidot labāku cenu, pēdējos divos gados nav attaisnojusies.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Sadarbība ar Baltic Agro un Agro Trade izveidojusies tādēļ, ka šīs firmas atrodas vistuvāk manai saimniecībai, Stendē. Ir arī saistības, kas jānosedz, jo ņemu no viņiem minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par graudu cenām iegūstu no uzņēmumiem, kas iepērk graudus, saņemu arī īsziņas telefonā.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā vērtēju pozitīvi. Pats neesmu iesaistījies nevienā kooperatīvā dēļ lielā attāluma līdz graudu nodošanas vietām, bet zinu Zemgales un Vidzemes zemniekus, kuri darbojas kooperatīvos, jo tas dod tādu kā pamatu un stabilitāti.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienestā strādā atsaucīgi darbinieki un nekādu pretenziju pret viņu darbību man nav.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Ja būtu zinājis, ka ar graudaugiem, konkrēti ar rudziem būs tā, kā ir pēc šis ziemas, tad droši vien būtu apdrošinājis savus sējumus. Uzskatu, ka Latvijā sējumu apdrošināšana varētu sākt darboties tikai ar noteikumu, ja tur iesaistītos liels skaits zemnieku un šīs apdrošināšanas iemaksas būtu salīdzinoši mazas, šajā pasākumā jābūt piesaistītiem arī valsts līdzekļiem. Pagaidām nav ne īstas skaidrības, ne arī pamata apdrošināt savus sējumus.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No šīs sezonas gribētu sagaidīt labas ražas un labas cenas, lai sezonu izdodas pabeigt „plusos". Par kaut kādu stabilitāti šajā biznesā nesapņoju, jo situācija pasaules graudu tirgū un laika apstākļi var izmainīties ļoti strauji.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvajā laikā patīk nodarboties ar sportiskām aktivitātēm- braukšana ar kalnu velosipēdu, slēpošana, esmu arī mednieks.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem Latvijā novēlu vairāk kooperēties, gribētu, lai rastos stabilāks tirgus un pieprasījums ne tikai pēc kviešiem un rapša, bet arī pēc rudziem, auzām un miežiem.