z/s Medņi

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Zemnieku saimniecība „Medņi" dibināta 1992. gadā, bet vispār ar lauksaimniecību nodarbojos kopš 1965. gada, kad pabeidzu studijas LLA.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Saimniecībai ir divas darbības sfēras, viena saistīta ar mežsaimniecību, otra ir augkopības nozare. Augkopībai tiek izmantoti 500 līdz 600 hektāri zemes. Audzējam rapsi un graudaugus- rudzus, kviešus un miežus. Rapsi audzējam otro gadu un tā platības plānojam palielināt līdz 130- 150 ha, šogad plānojam sēt arī vasaras rapsi. Rudzi aizņem ap 100 - 120 ha zemes, ziemas kvieši 150- 180 ha, vasaras kvieši mazāk- 30- 50 ha, ziemas mieži arī ap 30 ha, pārējos 30 ha- zālāji.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Necenšamies iegūt ļoti augstas ražas, salīdzinoši maz dodam minerālmēslus un ķīmijas, nav tāds mērķis, lai graudi būtu pārtikas kvalitātes, jo mums ir nevienādas augsnes un iegūt pēc kvalitātes vienmērīgu graudu ražu ir grūti. Ja iepriekšējā sezonā rapša ražība bija ap 3,5 t/ha, tad šosezon dēļ ziemas un plūdiem raža būs sliktāka.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi un rapsis?

Visvairāk cietuši ir rudzi. Mūsu pusē zaudējumus nodara plūdi, šajā pavasarī diezgan lielas platības, arī rapša sējumi, tur kur ir zemākās vietas, bija noplūdušas un nācās tās pārsēt.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Graudu realizācija grūtības nesagādā, orientējamies uz lopbarības kvalitātes graudu audzēšanu. Ir ilgstoši uzticami sadarbības partneri, kam nododam graudus, piemēram, putnu ferma „Priedes". Apmaksas kārtība apmierina, par apmaksas termiņiem var vienoties. Daļu no graudiem, kas bija pārtikas kvalitātes, nodevām Jelgavā uzņēmumam „Zelta vārpa".

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Mums ir pašiem kur uzglabāt graudus, tie nav uzreiz jārealizē. Visu ražu ko nokuļam varam uzglabāt. Dažreiz palīdzam arī kādam citam zemniekam ar graudu uzglabāšanu.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Graudus realizējam pakāpeniski, nav mums arī kredītu, kas varētu ietekmēt graudu pārdošanas laiku. Regulāri sekojam līdzi graudu cenu dinamikai.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par graudu cenām iegūstu no sadarbības partneriem un no laikrakstiem. Esmu konservatīvs un neaizraujos ar jaunu sadarbības partneru meklēšanu, uzticos tiem, ar ko sadarbojos jau ilgstoši.

Kāda cena, jūsuprāt, lopbarības kviešiem būs šosezon?

Ja pārtikas graudiem cena varētu būt ap 100- 110 lati tonnā, tad lopbarības kviešiem vajadzētu maksāt ap 80,- Ls/t. Lopbarības cena ir cieši saistīta arī ar situāciju lopkopības nozarē. Ja piena cena celsies, tad lopkopji varēs atļauties vairāk patērēt koncentrēto barību, līdz ar to pastāv iespēja, ka paaugstināsies arī lopbarības graudu cena.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Uzskatu, ka uz doto brīdi šī lieta ir diezgan nenopietna. Varbūt latvietis ir pārāk liels individuālists. Nav jau jābūt kaut kādam milzīgam kooperatīvam, varētu kaut vai 4 saimniecības apvienoties, lai kopīgi realizētu lielāku daudzumu graudus par labāku cenu. Lielās saimniecības, kas audzē graudus lielā daudzumā, nestāsies nekādos kooperatīvos, jo tas tomēr zināmā mērā ierobežo rīcības brīvību.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienests strādā labi, projekti tiek izskatīti korekti, pret mums darbinieki vienmēr ir bijuši atsaucīgi. Arī platību maksājumu samaksas termiņi tiek precīzi ievēroti.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Mana attieksme pret apdrošinātājiem kā tādiem ir kritiska, jo uzskatu, ka līdzīgi kā ar bankām, tur dominē vienpusējs izdevīgums. Izņemot obligātos apdrošināšanas veidus, kas saistīti ar tehniku, nekādu cita veida apdrošināšanu, tai skaitā arī sējumu apdrošināšanu, neplānojam.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

Šis gads graudu audzētājiem ir ļoti smags, var teikt uz izdzīvošanas robežas, tādēļ gribētu, lai šosezon vismaz laika apstākļi kulšanas laikā būtu normāli. Ļoti daudz kas graudu audzēšanas biznesā ir neprognozējams.

Kā pavadāt brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Mans lielākais hobijs ir medības, labprāt laiku pavadu mežā, tā ir mana stihija, patīk pastaigāt pa mežu un pielikt roku meža sakopšanas darbos. Daļu no brīvā laika aizņem piemājas saimniecība.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Novēlu visiem graudu audzētājiem Latvijā atrast uzticamus un pastāvīgus sadarbības partnerus un piedzīvot to brīdi, kad Latvijas graudu audzētāji platību maksājumu ziņā būtu vienā līmenī ar citu Eiropas valstu graudu audzētājiem. Vēl, protams, novēlu izturību un neiztirgot savu zemi ārzemniekiem, palikt saimniekiem savā zemē, neskatoties uz visām grūtībām, kas šobrīd ir!