SIA Talsciems

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību nodarbojos kopš 1993. gada, kad nodibināju SIA „Talsciems", lai gan sākumā pat nebija tāda doma apstrādāt zemi.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apsaimniekoju ap 250 hektārus zemes, pārsvarā gan tā ir nomas zeme. Audzēju kviešus, rudzus un mazliet arī miežus.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Mums jau nav tik auglīgas zemes kā Zemgalē, 8 tonnas no hektāra neviens nenovāc, bet 4-5 tonnas viens otrs nokuļ, ja pamatīgi lieto minerālmēslus. Es novācu vidēji 3-3,5 tonnas no hektāra. Ir daudz zemes, kas piemērota rudzu un auzu audzēšanai, bet esmu spiests audzēt kviešus, jo pēc rudziem un auzām nav pieprasījums. Rapsim ražība bija tuvu 3 tonnām no hektāra. Kopumā skatoties ilgākā laika posmā ražība iepriekšējā sezonā bija vidēji laba. Ar kvalitāti bija jocīga situācija- daļu kviešus nodevu Stendē firmai Agro Trade Latvija un Baltic Agro, daļu vedu uz Dobeles dzirnavnieku, kas kviešus novērtēja kā atbilstošus lopbarības kvalitātei, otru daļu nodevu lietuviešiem Mažeiķos, kuri tos pašus graudus novērtēja kā pārtikas kvalitātes.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi un rapsis?

Gan kvieši, gan rapsis pārziemojis ciešami, jo rudenī lietoju daudz augsnes regulatorus.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Salīdzinot ar situāciju 1996.,1997. gadā, šobrīd graudus pārdot nesagādā nekādas grūtības .Graudu cenas, protams, varēja būt augstākas vai arī minerālmēslu cenas varēja būt zemākas. Apmaksa pagājušajā sezonā noritēja gausāk nekā tas bija pāris gadus atpakaļ, samaksu par nodotajiem graudiem no Baltic Agro un Agro Trade saņēmu pēc 30 dienām. Baltic Agro darbībā man nepatika tas, ka nekad nebija skaidra precīza graudu cena.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus?

Nē, diemžēl man nav iespēju pašam uzglabāt graudus, lai gan ir viena telpa, kurā varu glabāt ap 200 tonnas. Gribēju jau agrāk celt torņus graudu glabāšanai, bet vienmēr bija par maz naudas. Šogad plānoju sākt risināt šo jautājumu.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Tā kā nav īsti kur graudus glabāt, tad realizēju tos jau kulšanas laikā.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Galvenais kritērijs, protams, ir graudu cena. Ja cenas vairākās vietās ir vienādas, tad pārdodu tai firmai, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk vai arī nodrošina ar transportu. Savulaik firma Agrokoncernas pat neprasīja maksāt par transportu līdz Mažeiķiem, tas bija ļoti patīkami. Ir it kā arī citas nopietnas firmas, piemēram, Kesko vai Kemira, bet zemnieks nespēj izsekot līdzi šīm daudzajām firmas nosaukumu maiņām un tas atstāj arī zināmu iespaidu uz uzticību pret viņiem.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par graudu cenām iegūstu pats interesējoties, zvanot par telefonu, kā arī no citiem graudu audzētājiem.

Kāda Jums ir attieksme pret līgumiem par jauno ražu fiksējot cenu?

Pret šāda veida līgumiem izturos atturīgi, nekad neesmu tādus slēdzis un arī šogad neplānoju to darīt, jo ir dzirdēti gadījumi, ka zemnieki, noslēdzot fiksēto cenu līgumus, pēc tam ir „iekrituši", tas gan bija vairākus gadus atpakaļ.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Uzskatu, ka kooperatīviem ir nākotne un agrāk vai vēlāk tādi būs un veidosies, bet laikam tā latviešu mentalitāte traucē veidot kooperatīvus, īpaši tas raksturīgs pie mums Kurzemes pusē. Tas nav pareizi, ka katrs zemnieks stutē augšā savu kalti nevis apvienojas, nekur citur pasaulē tā nenotiek. Var uz roku pirkstiem saskaitīt cik dienas gadā strādā kombains, arkls vai cita tehnika un cik šī tehnika maksā, bet latvietim vajag visu katram savu. Domāju, ka Latgales pusē zemnieki daudz vieglāk var kooperēties. Ļoti atbalstu kooperācijas ideju, bet Latvijā, izņemot unikālo veidojumu- Latraps, vairāk tādu nopietnu kooperatīvu nav. Latraps izveidošana ir apsveicama, tas ir izaudzis, var teikt, no apakšas, no zemnieka un ir pašmāju graudu audzētāju kooperatīvs pēc sūtības un būtības. Latraps- tā ir sava veida stabilitāte, jo tas ir vietējais uzņēmums un ja viņi spēs izdzīvot, tad jau nekur nepazudīs atšķirībā no ārzemju kompānijām, kas pie mazākām grūtībām var pazust no Latvijas.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienests strādā labi, nekādu konfliktu ar viņiem nav bijis.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

To sējumu apdrošināšanas iespēju, kas šobrīd tiek piedāvāta, vērtēju negatīvi jo, pat pavirši iepazīstoties ar to ir skaidrs, ka uz apdrošināšanas atlīdzību var cerēt tikai tad, ja notiek katastrofa. Savus sējumus neplānoju apdrošināt.

Kāpēc, jūsuprāt, tik maz zemnieku ir izteikuši savu viedokli par Eiropas KLP?

Tas ir skumji, domāju, ka lielākajai daļai no zemniekiem ir uzskats, ka tas neko nemainīs un lielākās Eiropas dalībvalstis- Vācija, Francija tāpat turpinās diktēt noteikumus. Šis pasākums ir tikai demokrātijas izpausme.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No nākamās sezonas gribētu sagaidīt labu ražu, jo pie tā tiek strādāts un labu graudu cenu.

Kā pavadāt brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvā laika man praktiski nav un skumji jokojot var teikt, ka mans hobijs ir lauksaimniecība.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Visiem graudu audzētājiem vēlu veiksmi!