SIA Kalnnieki

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību sākām nodarboties laikā kad likvidējās kolhozi, 1993. gadā tika nodibināta SIA „Kalnnieki".

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apstrādājam 580 hektārus zemes, šogad 280 ha aizņem ziemas kvieši, 50 ha vasaras kvieši, 50 ha vasaras mieži, 20 ha vasaras rapsis un 29 ha iesēti ar ziemas rapsi, 85 ha- papuve.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Iepriekšējā sezonā kviešu ražība bija 4-5 tonnas no hektāra, vasarāji- 2 t/ha. Auzas neizdevās- iekalta. Rapsis pagājušajā sezonā nosala, tāpēc ražība bija tikai 1,5 t/ha.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi un rapsis?

Var teikt, ka rapsis ir normāli pārziemojis, kvieši labi pārziemojuši- vajadzēja pārsēt tikai 10 ha. Rudzus visus nācās pārsēt, jo tie izsuta, arī ziemas miežus bija jāpārsēj- nepārziemoja.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Tā kā ņemam no firmas Baltic Agro minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, tad daļa no graudiem jānodod viņiem, lai norēķinātos. Graudu cenas pagājušā sezonā bija zemas. Apmaksu par nodotajiem graudiem saņēmām mēneša laikā, kā bija paredzēts līgumā.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

 Jā, mēs varam pie sevis uzglabāt 3000 tonnas graudus.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Daļu no graudiem vedam nodot uz Stendi uzreiz no lauka kulšanas laikā, jo nepieciešami līdzekļi rudens darbiem, bet ja graudu pircēji sāk „spēlēties" ar cenu, tad graudus uzglabājam.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Svarīgas ir transporta izmaksas, tāpēc graudus nododam Stendē, jo tā atrodas mums vistuvāk.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par graudu cenām iegūstam no firmām, kas iepērk graudus, saņemam arī pa telefonu īsziņas (SMS) ar graudu cenām no Agro Trade, Baltic Agro un Latraps.

Kāda Jums ir attieksme pret līgumiem par jauno ražu fiksējot cenu?

Pret fiksēto cenu līgumiem izturamies piesardzīgi, jo ir bijusi rūgta pieredze šajā sakarā, iepriekšējais firmas vadītājs bija noslēdzis līgumu ar fiksēto cenu 60,- Ls par tonnu, bet rudenī cena uzkāpa uz 120,- Ls. 

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Mūsu pusē zemniekiem nav raksturīgi kooperēties, te katrs cīnās par sevi. Ir atsevišķi sadarbības gadījumi, piemēram, mēs aizņemamies no citas saimniecības kādu agregātu, kas mums nepieciešams un par to nožāvējam viņiem graudus vai sagatavojam sēklu.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Mūsu Lauku atbalsta dienesta nodaļa strādā labi, pret viņiem nav nekādu pretenziju, mums ir izveidojusies laba sadarbība.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Tas prasa papildus naudas resursu ieguldījumu, pie šādām zemām graudu cenām mēs nevaram atļauties to darīt, ja graudu cenas būtu augstākas, tad varētu domāt par šo jautājumu.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No nākamās sezonas gribētu sagaidīt augstākas graudu cenas, jo ražošanas izmaksas ir ļoti lielas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenas ir pārāk augstas.

Kā pavadāt brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvo laiku pavadu savā lauku sētā, man ir mazbērni, kam jāvelta laiks, un labprāt dodos ceļojumos uz ārzemēm.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem Latvijā novēlu izturību, ir jācīnās un jātic, ka zemniekiem pienāks labāki laiki un graudu cenas būs augstākas!