z/s Brenči

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

 Ar lauksaimniecību sāku nodarboties jau „Breša laikos". Deviņdesmito gadu sākumā izveidoju zemnieku saimniecību „Brenči".

 Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Saimniecībai ir 784 hektāri zemes, audzēju rapsi, griķus, kviešus, miežus, rudzus, tritikāli un auzas.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Ražības ziņā nebija nekas spīdošs, klimatisko apstākļu dēļ aptuveni 60 hektāri palika nenokulti. Zeme atrodas nelabvēlīgajā teritorijā, uz viena lauka ir visi augsnes tipi, smilts, zilais un sarkanais māls, kūdra un tas padara mēslošanu praktiski neiespējamu. Ražības vidējie rādītāji visām graudaugu kultūrām bija ap 3 tonnas no hektāra, rapsim- ap 2 t/ha. Labāka ražība bija ziemas rapsim, vairākos laukos, aptuveni 30% no kopējās platības, tā bija virs 4 t/ha. Sākotnēji lielākais uzsvars tika likts uz rudzu un auzu audzēšanu. Salīdzinot ar citiem gadiem, pagājušās sezonas ražība vērtējama kā vidēja. Kviešu kvalitāte bija atbilstoša pārtikas kviešu prasībām, bet ne augstākās kvalitātes.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi un rapsis?

Visbēdīgākais stāvoklis ir ar rudziem un tritikāli, rudzi bija iesēti trīs šķirnes, tai skaitā arī hibrīdu rudzi, kas no visām šķirnēm pārziemoja vislabāk. Salīdzinoši labi pārziemojis ir ziemas rapsis un kvieši. Platības kurās nekas nebija izaudzis pārsējām.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Pagājušajā sezonā nododot graudus firmai Baltic Agro bija situācija, ka aizvedot kravu pietrūka viens no kvalitātes rādītājiem, lai tie būtu pārtikas kvieši, aizvedot otru kravu atkal pietrūka kāds cits kvalitātes rādītājs, tāpēc pēdējās kravas aizvedu uz Dobeli un tur visi rādītāji bija atbilstoši pārtikas kviešiem. Nepatīkamas atmiņas ir arī par sadarbību ar kādu firmu, kura sākumā piedāvāja ļoti labu cenu, bet kad reāli vajadzēja nodot graudus tika nosaukta viena no zemākajām cenām tobrīd, kas bija Latvijas tirgū. Ir dzirdēts, ka šī firma ar diezgan bērnišķīgiem paņēmieniem mēģina nopelnīt uz zemnieku rēķina negodīgi nosverot graudus. Runājot par apmaksas kārtību visvairāk priecēja Dobeles dzirnavnieks, kas apmaksu veica 3 dienu laikā. Neapmierina apmaksas noteikumi Rīgas dzirnavniekā, jo situācijā kad nauda nepieciešama ātrāk, tiek ievērojami samazināta graudu cena.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Jā, mums ir iespēja uzglabāt graudus līdz 2000 tonnām, ir arī savs transports un kalte.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Viens no apstākļiem, kas ietekmē graudu realizācijas brīdi ir banka, jo ir kredītsaistības, kas jāizpilda.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Firmai Scandagra nodevu graudus, jo bija piesolīta ļoti laba cena, Baltic Agro- tāpēc, ka tā atrodas tuvu saimniecībai, kā arī no viņiem tika ņemti minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Bet pamatkritērijs, protams, ir izdevīgākā cena.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju par aktualitātēm un graudu cenām cenšos iegūt visos iespējamos veidos- internetā, laikrakstos, piedalos arī daudzos semināros.

Kāda Jums ir attieksme pret līgumiem par jauno ražu fiksējot cenu?

Pret šāda veida līgumiem man ir neitrāla attieksme, uzskatu ka var slēgt fiksēto cenu līgumu tikai par apjomu, kas nepārsniedz 1/3 no kopējās plānotās ražas. Pats neesmu noslēdzis šādu līgumu, jo biedē nopietnās soda sankcijas, kas paredzētas gadījumos, ja līgumu neizdodas izpildīt.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā, vai esat kādas kooperatīvās savienības biedrs?

Neesmu neviena kooperatīva biedrs, tāpēc nevaru spriest par to darbību, bet kooperācijas ideju kā tādu vērtēju pozitīvi.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienestā strādā atsaucīgi darbinieki un var teikt, ka viss ir kārtībā, bet uzskatu, ka arī viņiem jāuzņemas daļēja atbildība par to, ka Latvijas zemnieki saņem 7 reizes mazākas subsīdijas nekā tas ir Dānijā vai Holandē, pat Lietuvā un Igaunijā subsīdijas ir lielākas nekā Latvijā.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Sējumu apdrošināšanas iespēju vērtēju pozitīvi, teorētiski to vajadzētu darīt, bet neesmu iedziļinājies noteikumos uz kādiem tas izdarāms, svarīgi ir pēc kādiem kritērijiem tiks izvērtēti zaudējumi.

 Vai esat dzirdējuši atsauksmes par Elagro?

Par uzņēmumu Elagro Dobelē esmu dzirdējis visnotaļ pozitīvas atsauksmes no citiem graudu audzētājiem par to, ka nododot graudus Elagro tiek objektīvi veiktas analīzes graudu kvalitātes noteikšanai un viņiem pašiem ir savs transports.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

Gribētu lai graudu cena būtu adekvāta attiecībā pret augstajām degvielas un minerālmēslu cenām, jo nekāda labā raža šosezon nebūs. Cerams, ka būs labi laika apstākļi un varēs nokult vasarājus.

Kā pavadāt brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Mana lielākā aizraušanās ir medības.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem novēlu izturību un vēlos lai graudu tirgus sakārtojas tādā ziņā, ka zemniekiem būtu vienādas subsīdijas visās Eiropas Savienības valstīs.