z/s Ieriņi

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību sāku nodarboties 2004. gadā, bet zemnieku saimniecība „Ieriņi" nodibināta 1998. gadā. Sākotnēji saimniecības pamatdarbība bija saistīta ar mežapstrādes darbiem, lauki bija aizlaisti, taču pamazām sākām sēt. Pirmajā gadā apstrādājām tikai 25 hektārus zemes.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Šobrīd apsaimniekojam 500 hektārus zemes no kuriem 150 ha aizņem vasaras rapsis, bet pārējās platības graudaugi- kvieši un mieži.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Ražība iepriekšējā sezonā nebija augsta- aptuveni 2 tonnas no hektāra, jo mums ir smilšainas augsnes, minerālmēslus likt ir bezjēdzīgi un lielus postījumus nodara arī mežazvēri, visapkārt laukiem ir meži. Var teikt, ka tikai aptuveni tikai 5% mūsu pusē ir lauksaimniecības zemes, pārējo aizņem meži.

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi?

Sakarā ar to, ka vēlu iesējām, graudaugi ir pārziemojuši salīdzinoši labi. Ziemājus iesējām ļoti maz- apmēram 40 hektārus, jo bija ļoti slapjš un rudenī nebija iespējams ne normāli novākt, ne iesēt.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Pārdot izaudzētos graudus nav problēmu, galvenais jautājums ir cena ko var saņemt par tiem. Sadarbojamies ar firmu Agro Baltic un ja ir slikts gads, tad gandrī visa raža aiziet lai nosegtu saņemtos minerālmēslus un ķīmiju. Apmaksas kārtība mani apmierina, samaksu par graudiem saņēmu nedēļas laikā. Par apmaksas termiņiem var daudz maz cilvēcīgi vienoties, neskatoties uz līgumā norādīto termiņu, ja nepieciešama nauda, piemēram, degvielai. Principā sējumus var saukt par „ekonomiskajiem", jo pie tik zemām graudu cenām nav jēgas lietot daudz minerālmēslus vai veikt citus ieguldījumus, piemēram, uzlabot meliorācijas sistēmu.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Jā, nedaudz graudus varam paši uzglabāt, aptuveni 500 tonnas, bet uzskatu, ka glabāšanas iespējas būtu jāpalielina. Ir arī pašiem maza graudu kalte ar jaudu 3 t/h, vajadzētu iegādāties lielāku un jaudīgāku kalti, bet šobrīd esošās kredītsaistības liedz to darīt.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Daļēji to ietekmē ierobežotās uzglabāšanas iespējas, rudenī nepieciešami līdzekļi degvielas iegādei, līdz ar to daļa graudu tiek pārdota kulšanas laikā. Iespēju robežās mēdzam arī graudus glabāt, lai sagaidītu labāku cenu.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Mums ir izveidojusies ilgstoša sadarbība ar Baltic Agro, ar viņiem problēmas nav bijušas, ja kas nepieciešams, tad tas ātri tiek atvests, grūtos laikos viņi ir saprotoši un pretīmnākoši. Neesam no tiem, kas bieži mēdz mainīt sadarbības partnerus.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Par aktualitātēm un graudu cenām informāciju iegūstu internetā, tai skaitā Jūsu mājas lapā www.graudi.lv, kā arī tiekoties ar citiem zemniekiem, kuri audzē graudus.

Kāda Jums ir attieksme pret līgumiem par jauno ražu fiksējot cenu?

Pēdējā laikā esmu sācis par to domāt, iepriekš tas nebija aktuāli tāpēc, ka nefiksējot cenu graudus varēja izdevīgāk pārdot. Šogad esmu jau saņēmis piedāvājumu fiksēt cenu, domāju, ka pienāks arī laiks, kad vajadzēs šādus piedāvājumus izvērtēt.

 Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Zinu, ka Vandzenē ir graudu audzētāju kooperatīvs, bet mums te tuvumā nav. Runājot par kooperāciju, domāju, ka Latvijas zemnieki vēl īsti nav izauguši līdz tam apziņas līmenim, ka nepieciešams kooperēties, katrs velk uz savu pusi un rodas daudz nesaskaņu.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienests strādā labi, darbinieki ir pretīmnākoši, ja rodas kādas problēmas, tad palīdz tās atrisināt.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Neesmu par to domājis, mums lielākos zaudējumus rada mežazvēri un maz ticams, ka kāds apdrošinātājs segtu kādus zaudējumus, drīzāk vispirms paprasītu lai apliek žogu ap laukiem.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No šīs sezonas gribētu sagaidīt daudz maz pieņemamu graudu cenu, pārējais jau no paša ir atkarīgs un vēl, protams, gribētu lai kulšanas laikā būtu labi laika apstākļi.

Kā pavadāt brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvā laika praktiski nav, jo visu laiku aizņem saimniecība un meža darbi.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Visiem graudu audzētājiem vēlu veiksmi! Lai mums izdodas panākt vienlīdzību subsīdiju ziņā, lai visiem būtu vienādi noteikumi nevis tā kā tas ir tagad!