z/s Paegļi

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Ar lauksaimniecību sāku nodarboties sen atpakaļ, sākumā turējām 20 govis, tad pārgājām uz cūkkopību. Tagad audzējam rapsi un graudus gan pārdošanai, gan lopbarībai cūkām. Zemnieku saimniecība „Paegļi" dibināta 1989. gadā.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Šobrīd apsaimniekojam ap 400 hektārus zemes. Audzējam ziemas un vasaras kviešus, nedaudz ziemas rapsi, vasaras rapsi, ziemas un vasaras miežus. Visvairāk no platībām- gandrīz pusi aizņem ziemas kvieši.

Kāda bija iepriekšējā sezona graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Iepriekšējā sezona ražības ziņā bija ne tā labākā, ražība bija zemāka nekā vēl vienu sezonu iepriekš. Vasarāju vidējie ražības rādītāji ir ap 3,5 tonnas no hektāra, ziemājiem- ap 4,8t/ha. Tik lielas ražas kā Zemgalē jau mēs nevaram sasniegt, jo zeme ir diezgan smilšaina. Kviešu kvalitāte iepriekšējā sezonā bija laba, liela daļa no kviešiem bija pārtikas kvalitātes. 

Kā šo ziemu pārziemojuši graudaugi un rapsis?

Rapsis dažos laukos pārziemojis ļoti labi, bet citos ne pārāk labi. Vasaras mieži bija ļoti slikti pārziemojuši un tos nācās pārsēt. Ir lauki, kuros kvieši ļoti labi pārziemojuši, iespējams, ka tas varētu būt atkarīgs no šķirnes.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Ļoti slikti ir tas, ka mums nav pašiem savas kaltes, jo prioritāte bija tehnikas iegāde. Ar graudu realizāciju viss ir kārtībā, galvenais lai būtu ko realizēt. Ja būtu pašiem kur graudus uzglabāt, tad nebūtu tie jāpārdod uzreiz rudenī, bet varētu pagaidīt labāku cenu. Nodot graudus glabāšanā citur nav izdevīgi, jo tur tos saber kopā ar citiem graudiem un pēc tam, kad jāved prom izrādās, ka graudi nav vairs pārtikas kvalitātes, bet lopbarības. Pagājušajā sezonā graudus vedām uz Stendi firmai Baltic Agro, samaksu par graudiem saņēmām pāris nedēļu laikā. Negribētos, lai būtu tāda situācija, kāda tā bija pāris gadus atpakaļ ar rudziem, nopirkām ļoti labu sēklas šķirni, izauga lieliski hibrīdu rudzi, bet nebija kur tos likt, daļu iearām zemē, daļu atdevām medniekiem un kopš tā laika vairs rudzus neesam sējuši.

 Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus?

Graudus uzglabājam tikai lopbarībai, aptuveni 300 tonnas.

 Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Tā kā nav iespēju graudus pašiem uzglabāt, tad tie tiek realizēti kulšanas laikā.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

No firmas Baltic Agro saņemam minerālmēslus un lauksaimniecības ķīmiju, rudenī par to norēķinamies nododot graudus, jo ne jau katru gadu pavasarī ir pietiekoši apgrozāmie līdzekļi, lai iepirktu visu nepieciešamo.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Šis ir diezgan smags jautājums, uzskatu, ka zemniekam jau pavasarī vajadzētu zināt kāda būs graudu cena rudenī, bet tā nenotiek. Pāris nedēļas atpakaļ pa radio dzirdēju, ka pārtikas kvieši varētu maksāt 100,- latus, rapsis no 190,- līdz 200,- latiem. Baltic Agro informē mūs par savām cenām. Pavasarī izskanēja informācija, ka graudu cenas šoruden būs vēl zemākas nekā pagājušā gadā.

Kāda Jums ir attieksme pret līgumiem par jauno ražu fiksējot cenu?

Šogad pirmo reizi mūžā noslēdzām šādu līgumu par rapsi. Noslēdzot šāda veida līgumu, nekad nevar zināt vai būsi ieguvējs, vai arī nāksies zaudēt. Lauksaimniecība kā bizness ir ļoti riskanta lieta.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā, vai esat kādas kooperatīvās savienības biedrs? Ja jā, tad kādi ir plusi un kādi mīnusi?

Esam kooperatīva „Vandzenes Agro" biedri. Domāju, ka kooperācija ir atzīstama, bet tai jāattiecas tikai uz graudu kopīgu realizāciju, jo kooperēties tehnikas ziņā uzskatu praktiski par neiespējamu, katrā ziņā tas nevar būt uz ilgu laiku. Pozitīvi ir tas, ka rodas lielākas iespējas saņemt par graudiem augstāku cenu, jo ir atšķirība vai pārdot atsevišķi 100 tonnas, vai kooperējoties tirgot 1000 tonnas.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Lauku atbalsta dienesta darbību vērtēju pozitīvi, mūsu LAD nodaļas vadītāja ir ļoti enerģiska un arī savus padotos viņa ir izaudzinājusi tā, ka zemnieks turp aizejot vienmēr tiks uzklausīts un iespēju robežās tiks sniegta palīdzība un atbalsts.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Nekad neesam apdrošinājuši savus sējumus, jo nav ticības, ka varēs saņemt jebkādu apdrošināšanas atlīdzību. Lielākajai daļai no apdrošināšanas firmām Latvijā vēl ir stipri jāaug godīguma ziņā, vienmēr tiek meklēti iemesli, lai samaksātu mazāk vai vispār nesamaksātu.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamās sezonas kā graudu audzētājs?

No nākamās sezonas gribētu sagaidīt lai ražas laikā būtu labs laiks un spīdētu saulīte, labu ražu, augstu graudu kvalitāti, labas graudu cenas, raitu graudu nodošanu- lai nav jāstāv rindā.

Kā pavadāt brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvā laika gandrīz nav, jo cūkkopība prasa laiku arī ziemā, bet šad tad aizbraucu uz Latgali, uz savu senču zemi.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Visiem graudu audzētājiem Latvijā novēlu labus laika apstākļus kulšanas laikā, jo tas samazina žāvēšanas izmaksas, labas ražas. Ja arī nebūs tik labas ražas uzskatu, ka to kas izaudzis ir ar godu jānovāc.