z/s Plencneri

            Kopumā apsaimniekoju 220 ha zemes. Ap 100 ha zemes platības izmantoju graudaugu- ziemas kviešu, auzu audzēšanai, pirmo gadu iesēju arī ziemas miežus, un ap 120 ha- zālājiem. Iepriekšējos gadu audzēju miežus, bet no realizācijas viedokļa mieži gāja vai nu pa nullēm, vai arī pat mīnusos.

            Šogad ražība nebija īpaši laba- kā no kura lauka, bet vidēji 3-4 t/ha, pagājušā gadā bija 5 t/ha. Kviešu kvalitāte bija zemāka, mazs proteīna saturs, jo dēļ sausuma nevarēju uzsēt otro kārtu minerāļus, pārējie kvalitātes rādītāji- krišana u.c. bija labi. Arī finansiālie apstākļi ierobežoja, jo iepriekšējā gadā bija ļoti zema lopbarības graudu cena- kulšanas laikā vēl bija 80,- Ls/t, bet tad kad es nodevu bija tikai 68,- Ls/t. Labi, ka šogad minerāļiem cena nokrita, jo ja būtu vēl viens tik slikts gads kā iepriekšējais, tad būtu bijis „vakars". Šogad vinnētāji bija tie, kuri nevis uzreiz pārdeva graudus, bet vēlāk, jo pagājušā gada zemākā cena šogad sāka kāpt augšup

             Iespējas realizēt graudus ir daudz, vienīgi kulšanas laikā neviens negrib neko prātīgu maksāt. Arī tas, ja jāstāv 10 stundas rindā pie graudu nodošanas, tad aizvedot vienu kravu iznāk zaudēt veselu dienu. Man ir pašam iespēja uzglabāt graudus ap 100 tonnām. Daļu graudus pārdodu kulšanas laikā, lai varētu samaksāt par dīzeļdegvielu, pārējo realizēju tad, kad makā vairs nav naudas. Graudus pārdodu tikai lieliem uzņēmumiem, lai būtu drošs, ka naudu saņemšu.

            Informāciju par tā brīža izdevīgāko graudu pircēju saņemu no paziņām, kas jau nodevuši savus graudus un pievēršu uzmanību tam, lai sakrīt kvalitātes rādītāji, ko nosaka pieņemot graudus, jo ja tiem pašiem graudiem vienā vietā uzrādās vieni kvalitātes rādītāji, bet citā pavisam savādāki, tad kaut kas nav kārtībā. Izmantoju arī uzņēmumu reklāmas avīzēs, lai noskaidrotu cenu.

            Runājot par Lauku atbalsta dienesta darbību varu teikt, ka viņi var palīdzēt kaut ko sarēķināt, bet konsultēties tieši lauksaimniecības, lauku apstrādes vai tehnoloģiju ziņā pie viņiem nav iespējams, jo, piemēram, Talsos bija tāds gadījums, ka viens no darbiniekiem pat neatšķir melno papuvi no parastās papuves, tad kāds no viņa konsultants. Latvijā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju vērtēju- „galīgi garām", jo ja ārzemēs var apdrošināt ražu un, ja ir slikta raža, saņemt kompensāciju, tad Latvijas variantā, cik man zināms, tie noteikumi ir tādi, ka lai kaut ko saņemtu atpakaļ, jābūt nulles ražai.  

            Graudu audzētājiem varu novēlēt labas ražas, jo tad jau būs viss pārējais arī !