z/s Straumes

            Mums ir 360 hektāri zemes, audzējam rapsi, kviešus un miežus, bet no vasaras miežu audzēšanas droši vien būs jāatsakās, jo neapmierina cena. Protams, ja pieaugs pieprasījums pēc miežiem un to cena, tad atgriezīsimies pie vasaras miežu audzēšanas.

            Ražība šogad ir stipri viduvēja, jo pagājušā rudenī vēlu nokūlām, tad visu laiku lija lietus un ļoti vēlu- pašās septembra beigās varējām sēt, līdz ar to ražība vidēji bija 3,8 t/ha. Kvalitāte šogad bija laba- visi kvieši pēc kvalitātes rādītājiem bija pārtikas. Graudu uzglabāšanas iespējas mums ir minimālas, varam uzglabāt ap 300-350 tonnas graudu.

            Iespējas realizēt izaudzētos graudus šogad neradīja problēmas, sadarbojamies ar lielām firmām. Problēma pastāv tajā apstāklī, ka ne vienmēr graudu kvalitātes un piemaisījumu rādītāji tiek noteikti pareizi un pēc tam panākt savu taisnību praktiski nav iespējams. Ja graudi izlaisti caur priekštīrītāju, tad maz ticams, ka varētu būt 3% piemaisījumu.

            Graudu cenas pēdējos divus gadus, atšķirībā no 2007. gada, sezonas laikā pamazām krīt nevis pieaug, tādēļ graudus izdevīgāk ir realizēt uzreiz. Sekoju līdzi cenām ko piedāvā lielākie graudu iepircēji, bet realizācijas brīdi nosaku intuitīvi. Domāju, ka graudu iepirkuma cenu daļēji regulē un nosaka arī lielākie „spēlētāji" graudu tirgū Latvijā, jo neticu, ka cena divu nedēļu laikā var nokrist par 10,- un vairāk latiem tonnā. Daļu no saviem graudiem nododu, lai norēķinātos ar sadarbības  partneriem par saņemto ķīmiju un minerālmēsliem, pārējie graudi tiek pārdoti par iespējami izdevīgāko cenu, protams, tiek ņemts vērā attālums līdz graudu nodošanas vietai, jo tas ietekmē ne tikai transporta izmaksas, bet arī graudu izvešanas ilgumu.

            Esmu par zemnieku kooperāciju,  mēģināju arī savā pagastā kaut ko darīt šajā jomā, bet sastapos ar lielu pretestību no citu saimniecību puses. Vai tā ir neuzticība, bailes, vai arī vienkārši, cilvēki nesaprot lietas būtību. Veidojot kooperatīvu jābūt vairākiem nosacījumiem: jāaudzē vienādas graudu šķirnes, jābūt uzticībai, vadītājam jābūt no malas- pilnīgi neitrālam cilvēkam. Process ir diezgan sarežģīts, bet tagad mēs pērkam katrs atsevišķi dārgas tehnikas un agregātus, kas netiek pietiekami izmantoti. Ilgtermiņā jau tas atmaksājas, taču uzreiz jāiegulda liela nauda. Vēl kooperācijas plusi ir tādi, ka kopīgi realizējot graudus, var dabūt labāku cenu, lētāk saņemt minerālmēslus un ķīmiju.

            Sējumu apdrošināšanas iespēju kā tādu vērtēju pozitīvi, bet diemžēl Latvijā šī sistēma nedarbojas dēļ nosacījuma, ka atmaksa notiek tikai tad, ja bojā iet 99% ražas. Šis nosacījums būtu jākoriģē, jo bieži vien raža iet bojā tikai daļēji - krusa uznāk tikai 100 m joslā vai, piemēram, meža zvēri rada daļējus postījumus. Uzskatu, ka Latvijā šo apdrošināšanas sistēmu vajag pilnveidot.

            No nākamā gada sagaidu labas ražas un augstas cenas. Graudu audzētājiem ieteiktu strādāt pēc labākās sirdsapziņas, graudu audzēšanas procesos censties ierobežot ķīmijas lietošanu, cik nu tas ir iespējams. Novēlu būt savstarpēji izpalīdzīgiem un visiem lai nākamgad labas ražas!