z/s Rīveri

             Apsaimniekoju gandrīz 200 ha zemes, audzēju kviešus, rapsi un nedaudz arī miežus. Ražības ziņā šis gads vērtējams kā vidēji labs- 4,5 t no hektāra, bet salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ražība ir zemāka. Graudu kvalitāte gan šogad bija laba, augstāka nekā pagājušajā gadā.

            Iespējas realizēt izaudzētos graudus ir pietiekami plašas, arī apmaksas kārtība par nodotajiem graudiem mani apmierina.

            Ir iespēja pašam uzglabāt graudus, man ir liela noliktava, bet diemžēl nav iespējas veikt nekādu graudu pirmapstrādi. Graudu daudzums ko varu uzglabāt ir līdz pat 1000t.

            Graudus parasti pārdodu brīdī, kad nepieciešami finansiālie resursi, var jau arī, protams, nodot glabāšanā un kādu laiku tos paturēt cerot, ka celsies graudu cena. Šogad nenodevu graudus glabāšanā, bet pārdevu uzreiz un esmu par to priecīgs. Tā kā esmu Latraps biedrs, tad visu rapša ražu nododu viņiem un arī daļu no kviešu ražas. Pārējo kviešu ražu nododu arī citiem uzņēmumiem, piemēram, Dobeles Dzirnavniekam. Viens no kritērijiem, kāpēc pārdodu savus graudus tieši šiem uzņēmumiem, varētu būt iepriekšējo gadu pieredze, kā arī attālums no manas saimniecības līdz nodošanas vietai. Tieši negatīvās pieredzes dēļ, Tukuma Straumē savus graudus nododu tikai ārkārtas situācijā jeb tad, kad nav kam pārdot graudus, kā tas bija dažus gadus atpakaļ.

            Ja runājam par zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā, vairāk zinu teikt par Latraps, kura biedrs es esmu un jāsaka, ka Latraps darbību vērtēju kā ļoti labu, neskatoties uz to, ka šogad arī Latraps darbību finansiālajā ziņā ietekmēja pasaules un banku krīzes, par ko, iespējams, daudzi zemnieki sūdzās, bet uzskatu, ka tas ir pats par sevi saprotams, jo grūtības skārušas gandrīz katru uzņēmumu. Smagāk noteikti to izjūt tās zemnieku saimniecības, kas atrodas tuvāk Elejai un pilnīgi visu savu ražu nodevuši Latraps. Savādāka situācija varētu būt tad, ja Latraps būtu pašiem sava finansiālā bāze un tas nebūtu atkarīgs no bankām.

            Lauku atbalsta dienesta darbību vērtēju kā apmierinošu. Mana saimniecība izmanto LLKC grāmatvedības pakalpojumus.

            Par sējumu apdrošināšanas iespēju esmu interesējies tikai tā virspusēji, bet cik saprotu, apdrošināšanas atlīdzību var saņemt tikai tad, ja bojā aiziet pilnīgi visa raža, bet nezinu reāli kam jānotiek, lai pilnīgi viss lauks būtu pliks. Vajadzētu tomēr paredzēt iespēju platības apdrošināt daļēji , tas ir- pret daļēju ražas zudumu. Tā ir, manuprāt, tā galvenā problēma.

            Domāju, ka nākamais gads varētu būt līdzīgs šim gadam, bet iespējams, ka cenas būs vēl nedaudz zemākas, jo pēdējos gados ir tāda tendence, ka ar tādām pat cenām kā rudenī beidzās graudu iepirkšana, nākamajā gadā tā tiek uzsākta, bet īsti jau to zināt nevar neviens. Tā kā ziema ir diezgan barga, ražas varētu būt ne tik lielas kā gribētos.

            Brīvajā laikā dodos medībās, šad tad aizbraucu ekskursijās un ceļojumos, regulāri apmeklēju hokeja treniņus.

            Graudu audzētājiem Latvijā gribu novēlēt tikai vienu- lai veicas!