LPKS Agrario kāpina apgrozījumu un izvirza jaunus mērķus

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) "Agrario" pērno gadu noslēgusi ar 12.3 milj. latu apgrozījumu, kas ir 20% pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu. Mērķi šim gadam ir  - 23 milj. eur apgrozījums

"Agrario", kas dibināts 2010. gadā, pērn guvis arī 257 tūkst. latu peļņu. "Mēs augam, pašreiz vēl esam maziņi," saka "Agrario" valdes priekšsēdētājs Andrejs Savdons, "apgrozījumu var kāpināt divos veidos - vai nu palielinot biedru skaitu, vai ceļot viņu lojalitāti." Kā vienam tā otram variantam ir savi plusi un mīnusi. Vieglāk protams ir strādāt ar mazāku skaitu - lēmumu pieņemšana ir daudz operatīvāka un pastāv lielākas iespējas izvēlēties sev lojālus biedrus. Nevienam neatsakām, bet balto karogu arī nevicinām lai kādu pierunātu,  Kooperatīvajā sabiedrībā pērn bija apvienojušies 87 Dobeles, Saldus reģiona lauksaimnieki, kuri pārsvarā nodarbojas ar graudkopību. Šogad viņu rindas varētu pieaugt līdz 100.

Pēta attīstības scenārijus

Kooperatīvs sniedz atbalstu biedriem gan ar padomu, gan materiāli, kad tas viņiem ir nepieciešams, piemēram, minerālmēslu, zemes un tehnikas iegādē. Darām visu, lai Latvijas zemniekus neapsteigtu naskie ārzemju uzpircēji. Pētām labāko ārvalstu pieredze saimniekošanā, piemēram, šobrīd interesanti šķiet vairāku Krievijas saimniecību panākumi. Lietojot minerālmēslus divas trīs reizes mazāk, augu aizsardzības līdzekļus 10 - 15% apmērā no Latvijas apjomiem, kaimiņvalsts zemnieki ievāc līdzīgu ražu kā mūsu valstī.

Lai šo pieredzi pārņemtu, "Agrario" biedriem jāatrisina uzdevums nr. 1 - augu sekas ievērošana. Savukārt uzdevums nr. 2 ir lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības kāpināšana. Graudiem uz doto brīdi ir viena no zemākajām pievienotajām vērtībām, bet LPKS mērķis ir ilgtstpējīga un rentabla lauksaimniecība. Tās struktūra pamainīsies, jautājums - cik ilgā laikā? Iespējams, desmit un vairāk gados, pārliecināts A. Savdons.

Lai atrisinātu augus sekas jautājumu LPKS Agrario ir nodibinājusi meitas uzņēmum Alfa Agro, kuras speciālizācija būs tauriņziežu audzēšana un pārstrāde. Sakotnēji esam izvēlējušis uzsvaru likt uz lucernu, jo tieši par šo kultūru ir vislielākā pieredze, kā arī ir atrisināts realizācijas jautājums. Projekta realizācijai Alfa Agro ir saņemusi atbalstu no gan no Ekonomikas ministrijas gan Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras. Pārstrādes rūpnīcas būvniecība uzsāksies šā gada vasarā un plānots pabeigt 2015. gada maijā. Gala produkts - augstas kvalitātes zāles granulas. Informāciju par lucernas audzēšanu varat iegūt mājas lapā www.alfaagro.lv

Strādājot visiem kopā - palielinās iespēja, ka tiks pieņemts pareizs lēmums uz tālāko attīstību un ir samazināts finansu risks. Nevajag līst iekšā tur, kur ir liela konkurence. Jebkurai darbībai vajag izvēlēties nišu, kurā esi nedaudz pārāks par citiem, un tajā virzienā biznesu arī attīstīt. Eiropa mūs negaida kā spēcīgu ražotāju, tas ir dabiski. Mums paliek izvēle, ko mēs audzēsim un kā to darīsim..

Kooperatīva birojs izvietojies a/s "Dobeles dzirnavnieks" telpās, no tā kooperatīvs pērk graudu tīrīšanas un žāvēšanas pakalpojumus un pēcāk realizē aptuveni 30% ražas. Pērn caur kooperatīvu izgājuši 57 tūkst. t graudu un rapšu

Vai paliks lielie?

Latvijā katrā lauksaimniecības nozarē paliks divi trīs lielie spēlētāji, tas ir tikai laika jautājums, pārliecināts A. Savdons, piemēram, graudkopībā zem viena karoga lauksaimniekus varētu pulcēt "Latraps", bet tas nenozīmē, ka mazie vai lokālie spēlētāji pazudīs, jo jebkurā situācija pastāv nišas produkti un pakalpojumi.

"Mūsu valsts ir maza, un ilgākā laika perspektīvā redzu, ka Latvijā būtu vieta vien dažiem kooperatīviem. Piemēram, Zviedrijā ir viens graudkopības kooperatīvs, Dānijā - divi, kas savā starpā ļoti konkurē, tur pat raisās jautājums, vai biedri no šādas konkurences iegūst vai zaudē. Iespējams, Latvijā pat divi kooperatīvi būtu par daudz, tomēr daudz ko nosaka vēsturiskas saiknes. Piemēram, mums ir laba sadarbība ar Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, un veiksmīgi var līdzāspastāvēt arī vairāki kooperatīvi," saka "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Pret lielu centralizāciju ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Māršava" valdes priekšsēdētāja Dace Pastare: "Cik kooperatīvus grib, tik tiem būt. Mākslīgi tos apvienot būtu pretdabiski. Viens liels kooperatīvs būtu apdraudējums demokrātijai, jo ierindas biedrs tad nespētu nemaz izsekot, kas kooperatīvā notiek." "Māršava" šobrīd apvieno 73 biedrus. Protams, arī pavisam maziņiem kooperatīviem ar pieciem sešiem biedriem ir grūta dzīve. Tomēr lielais kooperatīvu veidošanās bums, kad daudziem zemniekiem tas bijis arī izdzīvošanas jautājums, šobrīd jau noplacis. Arī pretspēlētāji - pārstrādātāji - kļuvuši pretimnākošāki, skaidro D. Pastare. "Atšķirībā no graudaudzētājiem pagājušais gads pieniniekiem bija smags gads. Šogad jau klājas daudz labāk, jo pieaugusi piena cena," uzsver valdes priekšsēdētāja.