z/s Straumēni

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Manai saimniecībai ir ap 500 ha zemes, audzēju kviešus un rapsi.

Kāds bijis šis gads graudu ražības un kvalitātes ziņā?

Graudu kvalitāte bija augsta, bet ražība ne visai- vidēji 4,7 t no hektāra zemes. Pagājušā gadā ražība bija augstāka- 5 t no hektāra. Savu iespaidu atstāj arī tas, ka zeme ir diezgan noplacināta jau no kolhoza laikiem. Netālu esošajā kaimiņu saimniecībā gandrīz 10 gadus audzēja graudus bez pamatmēslojuma, bet tāpat ražīgums sasniedza 5-6 t no hektāra.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Man personīgi graudu realizācija nesagādā nekādas problēmas- daļu graudu nododu kooperatīvam Latraps, daļu pārdodu Elagro. Ar apmaksas kārtību esmu apmierināts- kā sarunāts, tā arī tiek apmaksāts. Ir arī iespēja saņemt naudu par nodotajiem graudiem ļoti ātri, bet tad cena ir par kādu latu mazāka. Neliela aizķeršanās bija Latraps ar apmaksu, bet principā viss notiek atbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus?

Nē, man nav šādas iespējas.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Regulāri sekoju līdzi informācijai par notikumiem un jaunumiem, kā arī prognozēm graudu tirgū ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Balstoties uz šo informāciju, apkopojot to un izanalizējot, tiek pieņemts lēmums par izaudzēto graudu pārdošanas laiku. Līdz šim tas visnotaļ veiksmīgi man ir palīdzējis pārdot graudus pareizajā laikā- tad, kad cena ir visaugstākā vai vismaz tuvu tai.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Pirmais kritērijs, protams, ir cena, otrais- apmaksas kārtība, trešais- attālums līdz graudu nodošanas vietai. Šobrīd ir situācija, ka diviem Dobeles uzņēmumiem visi šie kritēriji ir vienādi vai stipri līdzīgi, tāpēc šajā gadījumā kaut kādu ietekmi uz izvēli noteikti atstāj personīgie kontakti un cilvēcīgas attiecības.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā, vai esat kādas kooperatīvās savienības biedrs? Ja jā, tad kādi plusi un kādi mīnusi?

Esmu Latraps biedrs un uzskatu, ka Latraps nenoliedzami devis lielu ieguldījumu graudu tirgus sakārtošanā Latvijā. Latraps rašanās noregulējusi arī graudu cenu jautājumu, jo kādreiz jau lielie „dzirnavnieki" spēlējās ar mums kā gribēja, bet šobrīd, pateicoties Latraps, graudu tirgus Latvijā ir noregulēts zemniekiem labvēlīgi. Pozitīvi ir arī tas, ka Latraps iepērkot lielos daudzumos lauksaimniecībā nepieciešamo ķīmiju un minerālmēslus, spēj zemniekiem tos piedāvāt par izdevīgāku cenu nekā citi. Latraps spēks ir tieši šajos lielajos apjomos. Kooperatīvā zemnieks pats nenodarbojas ar graudu realizāciju, bet uztic to kooperatīva vadībai, bet diemžēl ne vienmēr cena par kādu kooperatīvs realizē graudus ir pati labākā.

Vai esat izmantojuši iespēju vērsties Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu konsultācijas?

Konsultācijas nē, tikai iesniedzu vajadzīgo dokumentāciju un atskaites, bet kopumā Lauku atbalsta dienesta darbību vērtēju pozitīvi, darbinieki vienmēr ir ļoti atsaucīgi un šajā ziņā man nav nācies saskarties ne ar kādām problēmām.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Neesmu nopietni iedziļinājies šajā jautājumā, bet cik man zināms, tur ir tādi noteikumi ka, lai saņemtu atlīdzību jābūt pavisam plikam laukam, tāpēc es šo iespēju neizmantoju. Varbūt, ja būtu iespējams apdrošināt daļēju ražas zudumu, piemēram, balstoties uz iepriekšējo gadu ražas rādītājiem, tad tas būtu reālāk.

Ko sagaidat no nākamā gada kā graudu audzētājs?

Gribētu, lai būtu augstākas cenas un lielākas ražas.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Regulāri braucu uz Tukuma ledus halli, jo patīk spēlēt hokeju, šad tad aizbraucu kādā ceļojumā, esmu aktīvas atpūtas piekritējs.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Graudu audzētājiem Latvijā novēlu, lai regulāri izdodas sasniegt augstākas ražas- vismaz 8-9 t no hektāra!