z/s Madara

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apsaimniekoju pavisam 160 ha zemes, no tiem 100 ha ir īpašumā un 60 ha nomāju. Audzēju tikai ziemas kviešus.

Kāds bijis šis gads graudu ražības un kvalitātes ziņā?

Graudu ražība bija 3,5 t no hektāra, par kvalitāti precīzi pateikt nezinu, jo visi graudi man vēl atrodas torņos un tiem pagaidām nav veiktas analīzes, lai noteiktu kvalitāti, bet spriežot pēc iepriekšējiem gadiem, graudiem vajadzētu būt 2. grupas pārtikas kvalitātes, jo visa audzēšanas tehnoloģija vērsta uz to, lai graudi pēc kvalitātes rādītājiem būtu atbilstoši pārtikas kviešu prasībām.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Iespējas realizēt izaudzētos graudus vērtēju kā normālas, pie tiem apjomiem kas ir man, nav nekādu problēmu tos pārdot.Graudu cenas bija ideālas divus gadus atpakaļ. Parasti jau firmas, kas iepērk graudus piedāvā salīdzinoši vienādu cenu atbilstoši kvalitātes rādītājiem. Apmaksas kārtība var atšķirties un ir atkarīga no tā, kādus apmaksas noteikumus izvirza konkrētais graudu pircējs.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Jā, man ir iespēja pašam uzglabāt graudus, torņu ietilpība ļauj uzglabāt līdz 500 tonnām un pat vairāk. 

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Galvenais apstāklis, kas ietekmē brīdi, kad pārdodu savus graudus ir cena. Faktiski, ja „kurpe nespiež", tad varu glabāt graudus līdz pat jaunajai ražai, jo tad kaltei jābūt tukšai. Tā kā man ir kur uzglabāt graudus, tad ar savu graudu apjomu varu pats noteikt laiku, kad pārdot graudus. Pagājušajā gadā, piemēram, graudus pārdevu tikai maija mēnesī.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Nav tā, ka es katru gadu pārdotu savus graudus tikai vienam konkrētam pircējam, nu pēdējos divus gadus ir tā sanācis, ka pārdevu vienam un tam pašam, bet tā pamatā galvenais kritērijs ir cena par kādu tiek pirkti graudi, tad, protams, jāņem arī vērā transporta izmaksas, ja tādas ir, jo vairākas firmas nosauc jau cenu ar visām transporta izmaksām. Tad salīdzinot cenas kopā ar izmaksām, izvēlos sev izdevīgāko graudu pircēju.

Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā, vai esat kādas kooperatīvās savienības biedrs? Ja jā, tad kādi plusi un kādi mīnusi?

Uzskatu, ka zemnieku kooperatīvi strādā ļoti labi, piemēram, tas pats Latraps. Man kaimiņos esošā SIA Dzimtene ir Latraps biedrs un viņi ir ļoti apmierināti ar kooperatīva darbību- Latraps graudus pārdod lielos daudzumos un līdz ar to kooperatīva biedriem pēc graudu realizācijas ir iespēja saņemt vēl kaut kādu piemaksu, ja graudus izdevies realizēt par augstāku cenu. Tāpat ļoti labi strādā arī piena ražotāju kooperatīvi Latvijā. Pats gan neesmu nevienas kooperatīvās savienības biedrs. Domāju, ka ar manām sējumu platībām tas nav īpaši aktuāli, cita lieta, ja man būtu 1000 ha zemes, tad gan būtu jādomā par iespējām kooperēties, kaut gan latvietis pēc savas būtības ir diezgan kūtrs uz kooperēšanos, viņam labāk patīk, ja viss ir pašam savs.

Vai esat izmantojuši iespēju vērsties Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu konsultācijas?

Neesmu vērsies Lauku atbalsta dienestā lai saņemtu konsultācijas, bet vispār LAD darbību vērtēju kā normālu, īpaši vēlos uzslavēt LAD Talsu nodaļu, kur strādā ļoti atsaucīgi darbinieki.

Kā redzat graudu audzēšanas perspektīvas Latvijā skatoties tālākā nākotnē?

Graudu audzēšana Latvijā vienmēr ir bijusi viena no pamatnozarēm gan Ulmaņa laikā, gan tagad. Lai gan dāņu un vācu uzņēmēji pērk zemes Latvijā, visas zemes jau viņi nepārņems un graudus Latvijā audzēs arī tālākā nākotnē. Nozīmīgs ir arī pēctecības moments- daudzu saimniecību īpašniekiem ir dēli, kas turpinās strādāt tālāk un attīstīt savas saimniecības. Noteikti nākotnē paliks arī tādas saimniecības, kam zemes platība ir tikai no 300 līdz 500 ha un kas nodarbosies ar graudu audzēšanu. Pats gan neesmu startējis ne ar vienu projektu, lai attīstītu savu saimniecību, jo mani dēli ir izvēlējušies darboties citos, ar lauksaimniecību nesaistītos biznesos.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Galīgi garām! Tie noteikumi, kas paredzēti šobrīd esošajā variantā, praktiski nav izpildāmi. Tāda pat attieksme pret šo apdrošināšanas variantu ir arī daudziem citiem lauksaimniekiem, ar kuriem esmu par to runājis.

Ko sagaidat no nākamā gada kā graudu audzētājs?

Grūti pateikt kā būs nākošgad, jo zeme nav sasalusi, viss zem sniega ir apakšā vaļā, ja ilgāku laiku tā būs, tad tas noteikti var ietekmēt ražu negatīvi, viss atkarīgs no tā kā pārziemos. Cenas nākamgad varētu būt apmēram tādas pašas kā šogad. Tādas cenas kādas bija pirms diviem gadiem- ap 180,- Ls šogad noteikti nebūs.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Pats agrāk esmu bijis sportists, arī mani bērni un mazbērni ir sportiski. Praktiski visu laiku esmu nodarbojies ar sportu, studējot akadēmijā bija labi rezultāti republikas mērogā sambo cīņā, sasniegti sporta meistara kandidāta klasei atbilstoši rezultāti galda tenisā, arī tagad brīvajā laikā spēlēju galda tenisu.

Ieteikumi un novēlējumi citiem graudu audzētājiem Latvijā.

Katram jāturās un jādara savs darbs, neatkarīgi no tā vai Tev ir 100 ha vai 500 ha zemes!