z/s Jaunbrūveri

           Apsaimniekoju aptuveni 140 ha zemes, audzēju kviešus, rapsi un miežus. Agrāk man bija vairāk zemes, taču pirms diviem gadiem biju spiests pāŗdot 70 ha zemes, jo nevarēju tikt galā ar meža zvēriem. Graudu kvalitāte šogad bija laba- divas trešdaļas no graudiem bija atbilstoši pārtikas kviešu prasībām. Ražības rādītāji  ziemas rapsim bija 3,1 t no hektāra, kvieši- vidēji 4,6 t no hektāra, vasaras mieži- 2,8t līdz 3t no hektāra. Priekš maniem apstākļiem tie ir ļoti labi rādītāji, jo zemes kuras es apsaimniekoju atrodas teritorijā, kas ir mazāk labvēlīga lauksaimniecībai. Augsnes ir skābas, tādēļ tās nepieciešams kaļķot un šis pasākums ir dārgs. Kādreiz tam bija valsts atbalsts, bet pateicoties vienam zemkopības ministram, kurš bija no zemgales puses, šis atbalsts kā nevajadzīgs tika izņemts no saraksta. Tāpēc ražība ir stipri atkarīga no izvēlētās sķirnes ražības skābās augsnēs, praktiski visām selekcionētajām šķirnēm ražība neitrālās augsnēs ir ievērojami lielāka nekā skābās. 30% no manas zemes platības novērtējums svārstās uz apmežošanas robežas, savulaik viens agronoms no Bauskas puses par mana pagasta lauksaimniecības iespējām teica tā: " Bauskā neko nedarot var izaudzēt vairāk nekā te mēslojot  pēc pilnas programmas''  

Šogad nebija nekādu grūtību realizēt izaudzētos graudus, bija noslēgts līgums ar Agro Trade, arī apmaksas kārtību vērtēju kā normālu- mēneša laikā saņēmu samaksu par nodotajiem graudiem. Cena par graudiem, protams, varētu būt augstāka Atzinīgi vērtēju sadarbību ar Agro Trade, jo tad, kad man pagājušā gadā vienu sestdienu bija nepieciešams līdzeklis pret laputīm, tad es to uzreiz varēju saņemt, neskatoties uz to, ka tā bija sestdiena un no manis netika prasīta tūlītēja samaksa.

            Pats varu uzglabāt pie sevis ap 200t graudus. Uzglabāju graudus gadījumā, ja fiziski pietrūkst laika tos aizvest. Ja graudi ir sausi, tad ar to realizāciju sevišķi nesteidzos.  Tuvākā vieta kur varu nodot graudus ir Tukuma Straume. Interesanti, ka laiks, kad novācu ražu atšķirās no tām saimniecībām, kas atrodas 14 km tuvāk Tukumam par 10 dienām, respektīvi, vācu ražu 10 dienas vēlāk. Ir gadījies tā, ka tad, kad es esmu novācis ražu, Tukuma Straume vairs graudus nepieņem, tad esmu spiests tos uzglabāt. Šī 10 dienu starpība dažādi ir ietekmējusi arī cenu par kuru nododu, piemēram, ziemas rapsi. 2007. gadā nācās rapsi pārdot par zemāku cenu nekā saņēma citi, kamēr es vēl kūlu rapsi, citas saimniecības jau kūla kviešus, savukārt, 2009. gadā viss bija otrādāk- rapša cena šo 10 dienu laikā no 169,- Ls par tonnu pacēlās līdz 175,- Ls/t.

            Lai gan neesmu nevienas kooperatīvās savienības biedrs, principā kooperācijas ideju vērtēju  pozitīvi, jo tad nevajag katrai saimniecībai atsevišķi pirkt dārgu lauksaimniecības tehniku, kura atmaksāsies tikai ļoti ilgstošā laika posmā.

            Esmu par sējumu apdrošināšanu, mani interesētu apdrošināt savus sējumus pret meža zvēru nodarītajiem postījumiem, bet cik es zinu, tad tāds apdrošināšanas veids nepastāv. Dažām kaimiņu pagasta saimniecībām citus gadus brieži ir nopostījuši pat 100 un vairāk hektārus sējumus ar ziemas rapsi.

            Galvenais ko gribētu sagaidīt no nākamā gada ir tas, lai cena par graudiem nesamazinātos vēl vairāk, pārējais jau viss būs atkarīgs no dabas.

            Hobijiem un vaļaspriekiem praktiski neatliek laika, to visu aizņem darbs un lauksaimniecība, bet šad tad tomēr izdodas atrast laiku savam priekam, lai aizietu individuālajās medībās.

            Pārējiem graudu audzētājiem Latvijā gribu novēlēt, lai graudu cena nenokristu vēl zemāk!