29.01.2010
z/s Rimeikas
Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?
Ar lauksaimniecību
nodarbojamies jau kopš 1991. gada. Mūsu darbības nozares ir piena lopkopība un
graudu audzēšana.
Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?
Lauksaimniecībā
izmantojamā zeme mums ir 148 ha, no tiem aptuveni puse ir zālāji un otra puse
graudaugi. Audzējam kviešus, miežus, auzas un zirņus.
Kāds bijis šis gads graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar
iepriekšējiem gadiem?
Šis gads graudu
ražības ziņā bija viduvējs- ja iepriekšējos gados ražība bija no 6 līdz 7
tonnām no hektāra, tad šogad tikai vidēji 4,5 tonnas no hektāra. Kviešu
kvalitāte gan šogad bija reti laba- ļoti augsti proteīna un lipekļa rādītāji,
tādēļ pilnīgi visa raža pēc kvalitātes bija atbilstoša pārtikas kviešu
prasībām, daļa bija pat novērtēti kā elites grupas pārtikas kvieši.
Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas
vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?
Iespējas realizēt
izaudzētos graudus ir labas. Šogad graudus atkal pārdevām uzņēmumam Elagro
Dobelē. Apmaksas kārtību vērtēju kā labu. Runājot par graudu cenām, tās, protams,
vienmēr vēlētos augstākas.
Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus?
Var teikt, ka
praktiski nav iespēju pašiem uzglabāt graudus, vienīgi tik cik nepieciešams
lopbarībai.
Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?
Tā kā mums nav
iespēju graudus pašiem uzglabāt, tad parasti uzreiz arī tos pārdodam.
Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?
Vērā tiek ņemts
attālums līdz nodošanas vietai, svarīga ir ātra un savlaicīga samaksa par
nodotajiem graudiem. Izvērtētas tiek arī uzņēmuma prasības pret graudu
kvalitāti, jo ir bijis gadījums ka, piemēram, vienu un to pašu graudu kravu
Tukumā novērtē kā lopbarību, bet Dobelē kā pārtikas kviešus. Būtiska ir arī
graudu pircēja attieksme tīri cilvēciskā ziņā. Uzskatu, ka varbūt
kādreiz kādu santīmu ir izdevīgāk zaudēt, bet palikt pie pastāvīgas un noturīgas
sadarbības. Man, piemēram, tāda situācija ir ar pienu- nododot Rīgas Piena
kombinātā, noteikti zaudēju kādu santīmu, taču viņi maksā regulāri. Ja es pienu
realizētu caur kooperatīvu, tad cena būtu nedaudz augstāka, bet trīs mēnešus
būtu jāgaida nauda un tas man vairs nav izdevīgi, tādēļ svarīgi ir novērtēt sadarbības
partnera stabilitāti. Labprāt izmantotu iespēju saņemt kredītā augu
aizsardzības līdzeļus un minerālmēslus apmaiņā pret graudiem.
Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par
aktualitātēm graudu tirgū?
Informāciju
gūstam gan no laikrakstiem, gan internetā. Paši interesējamies, zvanām, uzzinām
no draugiem un kaimiņiem. Tiek izmantoti visi veidi, lai iegūtu informāciju par
graudu cenām.
Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?
Paši gan neesam
nevienā kooperatīvā, bet esam dzirdējuši diezgan pozitīvas atsauksmes par to,
ka kooperatīviem, piemēram, ir labākas
iespējas realizēt graudus un zemnieki var lētāk iegādāties minerālmēslus un
augu aizsardzības līdzekļus, par apmaksu gan ir dzirdētas arī negatīvas
atsauksmes.
Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?
Neko sliktu
nevaru par LAD teikt, atsaucīgi darbinieki, laba attieksme, vienīgi būtu labi,
ja nebūtu tik tālu jābrauc uz Talsiem, bet varētu pilnīgi visu dokumentāciju
iesniegt Tukumā.
Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas
iespēju?
Neesam šajā
jautājumā iedziļinājušies un par to domājuši, jo mums tas nav aktuāli.
Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?
Visiem graudu
audzētājiem novēlam, lai izdodas viss ieplānotais, lai visas slimības iet
garām, labus laika apstākļus un labas ražas!
|