z/s Dzirnieki

Ar lauksaimniecību sāku nodarboties 1992. gadā, tad arī tika izveidota zemnieku saimniecība „Dzirnieki". Sākumā bija tikai ap 20 ha aramzemes, audzēju graudus un paralēli nodarbojos arī ar lopkopību. Uz doto brīdi ar lopkopību vairs nenodarbojos, zemes platības pamazām tika paplašinātas- šobrīd apsaimniekoju jau 300 ha zemes. Audzēju ziemas kviešus, tritikāli, vasaras miežus, vasaras rapsi, kādreiz iesēju arī vasaras kviešus. Ziemas rapsi nesēju, jo to ievērojamās platībās noposta meža zvēri, kas ir kā uzburti uz rapsi. Blakus esošajā saimniecībā katru pavasari saimnieks ir spiests ja ne visu, tad daļu no lauka ar ziemas rapsi pārsēt. Miežu sējumu platības meža zvēri mazāk noposta, bet, protams, ka tā cena, kas šogad bija par miežiem, bija diezgan smieklīga. Dēļ zemās cenas no miežu audzēšanas neatteikšos, bet arī nepaplašināšu miežu sējumu platības. Ziemāju ražība bija 3-4t no hektāra, vasaras mieži- ap 2t/ha, vasaras rapsis arī ap 2t/ha. Ražību ietekmē tas, ka mani lauki atrodas Kurzemes augstienē un, lai sasniegtu augstākas ražas jāiegulda daudz lielāki līdzekļi nekā, piemēram, Grenču apkārtnē esošajām saimniecībām. Pēc kvalitātes lielākā daļa graudu bija atbilstoši 2. grupas pārtikas kviešu prasībām. Ar apmaksas kārtību kāda šogad bija Tukuma Straumē esmu ļoti apmierināts, ja nemaldos, tad samaksāja 5 darba dienu laikā.

Uzglabāt varu līdz 100t graudu, bet man nav iespējas tos žāvēt. Ja graudu cenas būtu zināmas uz priekšu un nebūtu tik mazas kā šogad miežiem, tad varētu īstenot plānus par to, lai varētu vairāk graudus uzglabāt ar iespējām tos žāvēt. Ir arī problēmas ar darbaspēku- viens pats es nevaru visu paspēt izdarīt un it kā ir daudz bezdarbnieku, bet vai nu viņi negrib strādāt vai nemāk, vai viss kopā, ja nevar pat taisni ar traktoru nobraukt pa lauku, kaut arī nav dzēris. Ietekmē arī tas, ka visu gadu nevaru nodrošināt šo cilvēku ar darbu. Gados jaunāki bezdarbnieki domā nevis par to, kā to darbu labāk padarīt, bet par to, cik jau viņš ir nopelnījis un kā iztērēs, neskatoties uz to, ka darbu pat vēl nav sācis darīt.

Graudu realizācijas brīdi ietekmē nelielās uzglabāšanas iespējas un finansiālais stāvoklis. Daļu no graudiem nododu, lai atmaksātu kredītā ņemtos minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, pārējos graudus realizēju ņemot vērā cenu, attālumu līdz nodošanas vietai, apmaksas noteikumus, ietekmē arī vairāku gadu laikā izveidojusies sadarbība un kontakti. Nav mazsvarīgi arī tas, kādi ir šie graudu pieņemšanas noteikumi, jo ir vietas, kur naudu prasa pat par graudu nosvēršanu- vienu latu par tonnu.

Runājot par kooperāciju nebūtu jau slikti sadarboties graudu realizācijā, glabāšanā un žāvēšanā vai transporta jautājumos, kā arī dalīties pieredzē par tehnoloģijām, bet mūsu sabiedrībā jau tā iegājies, ka katrs rauj to segu uz savu pusi, ka tik man būtu nevis citam. Manā skatījumā šī skaudība arī ir tā, kas traucē veiksmīgai kooperācijai. Es tā naivi ceru, ka varbūt ar laiku tas mainīsies.

No nākamā gada gribētu sagaidīt labus laika apstākļus un labākas cenas nekā bija šogad.

Brīvajā laikā man patīk lasīt grāmatas un skatīties filmas, patīk spēlēt galda tenisu.

Citiem graudu audzētājiem Latvijā gribu novēlēt turēties kopā, nepadoties, lai visiem labas ražas un lai veicās!