z/s Kāršas

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Zemnieku saimniecība „Kāršas" izveidota 1992. gadā un tās lauksaimnieciskās darbības pamatnozares ir piena lopkopība un graudu audzēšana.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Kopumā apsaimniekoti tiek 160 ha zemes, no tiem 90 ha tiek nomāti. Audzējam pārsvarā zālājus lopbarībai un kviešus, nedaudz arī mistru.

Kāds bijis šis gads graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Ražības ziņā šis gads bija labs, vidēji 5,5 līdz 6 tonnas no hektāra, graudu kvalitāte bija izcila, visi graudi bija atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem graudu kvalitāte šogad bija tiešām vislabākā.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Graudu realizācijas apjoms katru gadu ir savādāks un tas ir atkarīgs no tā kāda ir graudu kvalitāte. Ja graudu kvalitāte ir atbilstoša pārtikas kviešu prasībām, tad tos pārdodam, bet ja graudi ir lopbarības kvalitātes, tad atstājam sev priekš lopiem. Pārdot graudus jau nav nekādu problēmu, bet nododot graudus dažādās vietās, piemēram, Tukumā un Dobelē, graudu kvalitātes rādītāji mēdz ievērojami atšķirties- ir bijis tā, ka Tukumā tos novērtē kā lopbarības kviešus, bet Dobelē tos pašus graudus ieskaita kā atbilstošus pārtikas kvalitātes prasībām. Graudu cenas, protams, vienmēr varētu būt augstākas nekā tās ir.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Jā, paši varam uzglabāt 300 tonnas graudus.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Tā kā pārdodam tikai pārtikas kviešus tad, ja kvieši ir pārtikas kvalitātes, tad tos arī uzreiz realizējam. Reāli tas iznāk tā, ka paņemam graudu paraugus, aizvedam noteikt to kvalitāti un tad pēc analīžu rezultātu saņemšanas jau ir skaidrs vai tie atbilst pārtikas kviešu prasībām un vai ir vērts tos pārdot.

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Tā kā cenas uzņēmumos, kas iepērk graudus ir stipri līdzīgas vai pat vienādas, tad svarīgākais faktors ir uzņēmumu darbinieku attieksme. Graudus pēdējā laikā nododu tikai Dobeles dzirnavniekam, jo nemēdzu bieži mainīt sadarbības partnerus un gribu uzslavēt grāmatvedības darbinieces par pozitīvo attieksmi. Sadarbības laikā ar Dobeles dzirnavnieku bija arī kāds nepatīkams starpgadījums- aizvedu un nodevu graudus, bet dokumentus līdz galam noformēt iznāca aizbraukt tikai pēc vairākām dienām. Šo dienu laikā cena par graudiem bija ievērojami cēlusies, bet manus graudus gribēja noformēt par cenu, kāda tā bija dienā, kad graudus aizvedu. Es pret to iebildu un teicu, ka tad labāk es ņemšu savus graudus atpakaļ, jo uz ziņojumu dēļa bija norādīta augstāka cena. Beidzās viss labi un pēc manas sarunas ar uzņēmuma vadību, šis jautājums tika atrisināts pozitīvi.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Neesam nevienā kooperatīvā, bet principā kooperācijas ideju atbalstu. Neatkarīgi no tā vai tā ir lopkopība vai graudu audzēšana zemniekiem vajadzētu savā starpā kooperēties vismaz tādās darbībās kā piena vai graudu realizācija, lai panāktu sev augstāku pārdošanas cenu, minerālmēslu iegādē, jo iepērkot lielākus daudzumus var panākt zemāku iepirkuma cenu, tātad arī būtu zemākas izmaksas. Tādi kooperācijas veidi, kas būtu saistīti ar kopīgu lauksaimniecības tehnikas iegādi, manuprāt, Latvijā ir ļoti grūti realizējami, jeb varbūt pat nav realizējami vispār. Piena nozarē, piemēram, lielie kombināti mēdz noteikt atšķirīgas piena iepirkuma cenas- katrai saimniecībai individuāli, tādējādi it kā sašķeļot zemnieku saimniecības savā starpā, jo tie kuriem iepirkuma cenas ir augstākas, ne par ko neizpaudīs par kādu cenu viņi nodod pienu. Uzskatu, ja teiksim kaut vai piecas saimniecības apvienotos, lai kopīgi realizētu pienu, tad varētu panākt, lai kombināts nosaka augstāku piena iepirkuma cenu, līdz ar to zemnieki būtu ieguvēji nevis kā tagad, kad piens tiek iepirkts par 8 santīmiem litrā.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību?

Pa šiem gadiem nekad nav bijis nekādu problēmu saistībā ar Lauku atbalsta dienestu, tāpēc par viņu darbību varu teikt tikai visu to labāko.

Kā Jūs vērtējat Lauku atbalsta dienestā pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Tie ieguldījumi, kas nepieciešami lai sējumus apdrošinātu ir pārāk lieli un nav nekādas ticības, ka zaudējumu gadījumā apdrošinātāji tiešām tos nosegs.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamā gada kā graudu audzētājs?

Protams, ka gribētu sagaidīt labu ražu un labus laika apstākļus.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Saimniekošana aizņem visu manu laiku, tādēļ hobijiem un vaļaspriekiem laika praktiski vairs nepietiek.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Lai tik turpina audzēt graudus, jo katram jau ir sava niša un savas grūtības, ar tām jātiek galā un jāturpina saimniekot!