z/s Bērzlejas

Zemnieku saimniecība „Bērzlejas" tika izveidota 1992. gadā, bet vispār ar lauksaimniecību nodarbojos jau kopš 1975. gada. Apsaimniekoju 220 hektārus zemes, audzēju pamatā kviešus un miežus, bet nedaudz arī rapsi. Ražība iepriekšējā sezonā kviešiem bija 6 tonnas no hektāra, miežiem 5,5t/ha un rapsim 3,5 t/ha. Kvalitātes rādītāji kviešiem bija labi- proteīns no 13,9 līdz 14,4 un visi kvieši bija atbilstoši pārtikas kviešu prasībām.

Ar graudu realizāciju nekādu problēmu nebija un viss atkarīgs no piedāvātās cenas. Apmaksa par graudiem mani apmierina- samaksāja 10 dienu laikā, dažas pavadzīmes apmaksāja vēlāk, bet mēs tā bijām vienojušies un apmaksas termiņi netika kavēti.

Man pašam ir iespēja uzglabāt praktiski visus graudus, ko izaudzēju. Ir bijuši gadi, kad graudus esmu pārdevis tikai marta mēnesī, bet pagājušā rudenī visus graudus pārdevu uzreiz un domāju, ka pareizi darīju, jo cenas šobrīd ir stipri nokritušas. Cenas gan nebija tādas, kā tajā pasakainajā gadā, kad tās uzlēca neticami augstu. Tajā laikā to brīdi vajadzēja izmantot, lai tiktu vaļā vismaz no daļas kredītsaistību un es tā arī izdarīju bet, cik zinu, daudzi darīja tieši pretēji- uzņēmās jaunas un lielas kredītsaistības, kas vēlāk radīja grūtības.

Laiks, kad var pārdot graudus par visaugstāko cenu praktiski ir ļoti grūti nosakāms, tādēļ sekoju cenām, rēķinu līdzi tam, cik liela varētu būt peļņa un tad arī pieņemu lēmumu vai pārdot graudus vai turpināt uzglabāt. Nav jau zināms vai cena pēc tam pacelsies vai gluži otrādi- nokritīs.

Graudus pārdodot svarīga lieta ir transports. Lai gan man ir divas piekabes ar kurām varētu vest graudus, tomēr dodu priekšroku tam, lai uzņēmums, kam graudus pārdodu, tos ved ar savu transportu, jo ir atšķirība vai es ar traktoru un piekabi vedu, piemēram, 100 tonnas 8 reizēs, braucot tos 50 vai 80 km turp un atpakaļ, jeb atbrauc 4 smagie auto un uzreiz vienā reizē savāc to pašu graudu daudzumu. Tādā veidā es ietaupu gan laiku, gan arī tehnikas amortizācijas izdevumus, kas varētu rasties, ja vestu graudus pats ar savu traktoru un piekabi. Labu tehniku arī negribas uzticēt gadījuma palīgstrādniekam, kas palīdz tikai uz neilgu laiku.

Informāciju par graudu cenām un aktualitātēm graudu tirgū iegūstu no lielākajiem graudu iepircējiem Latvijā un arī savus graudus nepārdodu kaut kādām mazām aizdomīgām firmām vai privātpersonām, bet gan lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar graudu iepirkšanu un eksportu.  

Par Lauku atbalsta dienesta darbību neko sliktu nevaru teikt, Talsu nodaļā darbinieki ir atsaucīgi. Ja esi godīgs, tad nekādu problēmu nav, ja kāds mēģina krāpties, piemēram, uz platību maksājumiem, norādot lielākas platības nekā patiesībā ir, tad noteikti viņam būs problēmas. LAD pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju neplānoju izmantot, jo neredzu tam nekādu jēgu, agrākajos gados jau esmu saskāries ar negatīvu pieredzi šajā jautājumā.

Citiem graudu audzētājiem Latvijā novēlu strādāt un turēties!