z/s Ezeri

Cik sen nodarbojaties ar lauksaimniecību?

Saimniecību pārņēmu no saviem vecākiem un sāku saimniekot 2007. gadā.

Cik ha zemes Jūs apsaimniekojat un kādas kultūras Jūs audzējat?

Apsaimniekojam 180 ha zemes, audzējam ziemas kviešus un auzas, ļoti nedaudz arī miežus.

Kāds bijis šis gads graudu ražības un kvalitātes ziņā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Graudu ražība pagājušajā sezonā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem bija vidēja, bet salīdzinājumā ar aizpagājušo sezonu, ražība bija sliktāka. Par graudu kvalitāti jāsaka, ka tā bija normāla un labāka nekā sezonu iepriekš. Daļa no kviešiem  bija lopbarības kvalitātes, bet daļa bija atbilstoša pārtikas kviešu kvalitātes prasībām.

Kā Jūs vērtējat iespējas realizēt izaudzētos graudus, graudu nodošanas vietas, cenas, pakalpojumu cenas, apmaksas kārtību?

Cenas, protams, varētu būt augstākas. Ir labas iespējas realizēt graudus, bet pagaidām nākas tos vest ar savu transportu, jo saimniecībā nav vēl atrisināts jautājums par graudu iekraušanu lielajās kravas mašīnās, ar kādām pircēji brauc pēc graudiem, jo nav tehnikas lai veiktu iekraušanu tādā augstumā. Tiklīdz šis jautājums tiks atrisināts, tad domāju, ka būs lielākas iespējas izdevīgāk pārdot izaudzētos graudus. Kviešus vedam uz Stendi, jo tā atrodas vistuvāk mūsu saimniecībai. Nodevām graudus firmām Kesko un arī Kemira. Apmaksas kārtība ir normāla- mēneša laikā saņēmām samaksu par graudiem.

Vai Jums ir iespēja pašiem uzglabāt graudus? Cik lielā daudzumā?

Jā, mums ir iespēja pašiem uzglabāt apmēram 100 tonnas graudus.

Kā nosakāt brīdi, kurā realizēt graudus un kādi apstākļi to ietekmē?

Principā graudus realizējam uzreiz. Daļu no graudiem nododam, lai norēķinātos par saņemtajiem minerālmēsliem, pārējos pārdodam. Graudu nodošanas brīdi ietekmē arī laika apstākļi. Tā kā ar mūsu kalti nevar uzreiz tik daudz graudus izžāvēt tad, ja ir lietains laiks, kāds tas bija vienu gadu, tad arī vedam graudus nodot uzreiz.   

Pēc kādiem kritērijiem izvērtējiet uzņēmumu, kam pārdot graudus?

Tā kā graudus vedam ar savu transportu, tad būtiskākais apstāklis ir attālums no saimniecības līdz graudu nodošanas vietai, tāpēc savus graudus nododam Stendē. Tiklīdz atrisināsim graudu iekraušanas jautājumu, tā noteikti dosim priekšroku tam, lai uzņēmums, kam pārdosim graudus, brauc tiem pakaļ ar savu transportu, nevis ražas laikā dzenāsim traktoru ar 14 tonnīgo piekabi. Labāk samaksāsim par transportu, kas var paņemt ap 30 tonnām vienā reizē, jo sarēķinot degvielu un amortizāciju traktoram, tas naudas izteiksmē būs tik pat daudz.

Kādā veidā un kur Jūs iegūstat informāciju par graudu cenām un par aktualitātēm graudu tirgū?

Informāciju cenšamies iegūt visos iespējamos veidos: pa telefonu, internetā un arī no citiem graudu audzētājiem.

Kā Jūs vērtējat zemnieku kooperatīvu darbību Latvijā?

Par zemnieku kooperatīviem varu teikt, ka tas mums būtu labs variants, bet domāju, ka mūs neviens kooperatīvā neuzņems, jo esam pārāk maza saimniecība.

Kā vērtējat Lauku atbalsta dienesta darbību un tur pieejamo sējumu apdrošināšanas iespēju?

Lauku atbalsta dienests strādā labi un tur ir atsaucīgi darbinieki, savukārt, sējumu apdrošināšana mūsu saimniecībā nav aktuāla.

Ko Jūs gribētu sagaidīt no nākamā gada kā graudu audzētājs?

Gribētos lai graudu cenas būtu augstākas, ražas lielākas un lai būtu labi laika apstākļi.

Kā pavadat brīvo laiku- aizraušanās, hobiji?

Brīvajā laikā patīk adīt, vasarā brīvo laiku pavadu strādājot dārzā.

Ko Jūs varētu ieteikt vai novēlēt citiem graudu audzētājiem Latvijā?

Citiem graudu audzētājiem novēlu veiksmi un izturību, kas šajos laikos ir tik ļoti nepieciešama!