SIA Jaunkaudzītes

            Ar lauksaimniecību sāku nodarboties uzreiz pēc akadēmijas beigšanas, tas iznāk aptuveni 25 gadus atpakaļ. SIA „Jaunkaudzītes" nodibināta 1997. gadā. Saimniecībā ir 1000 hektāri zemes, no tiem 500 ha tiek audzēti graudi- kvieši, mieži, auzas un rapsis, bet otri 500 ha tiek izmantoti ganībām, nedaudz arī audzējam kartupeļus. Saimniecība nodarbojas arī ar piena lopkopību, tiek turēti 400 lopi.

            Iepriekšējā sezona ražības ziņā vērtējama kā vidēja, bet salīdzinot ar vēl vienu sezonu iepriekš, tā bija pat sliktāka. Graudu ražība bija 3,5 tonnas no hektāra, bet rapsis vidēji ap 3t/ha. Savukārt, graudu kvalitāte iepriekšējā sezonā bija reti laba, agrākos gados tik laba kvalitāte nebija bijusi. Praktiski 90% no graudiem bija atbilstoši pārtikas graudu prasībām. Var teikt, ka tas ir rets gadījums saimniecības darbības laikā. Skatoties uz nākamo ražu domāju, ka tā būs zem vidējā līmeņa, jo lielais sniega daudzums šoziem un tas, ka te atkūst, te atkal piesalst neko labu nesola.

            Izaudzētos graudus nododu trim Latvijā zināmiem uzņēmumiem- Latraps, Baltic Agro un Elagro. Ar šiem uzņēmumiem sadarbojos jau ilgāku laiku un personīgi pazīstu uzņēmumu vadītājus vai menedžerus. Diemžēl šogad vienam no šiem uzņēmumiem- Latraps ir radušās grūtības ar samaksas termiņiem. Es gan neuzskatu par pareizu to, ka manai saimniecībai būtu jācieš un jāpagarina apmaksas termiņi par nodotajiem graudiem dēļ tā, ka Latraps ir lieli debitoru parādi vai kas tamlīdzīgs. Labi tomēr, ka sadarbojos ar vairākām firmām, tādējādi sadalot naudas riskus, jo kas būtu, ja es visus graudus būtu nodevis tikai Latraps... Ar pārējiem uzņēmumiem- Elagro un Baltic Agro tādas problēmas nav- visa nauda tiek samaksāta savlaicīgi. Par uzņēmumu Elagro varu teikt tikai labus vārdus, graudu pieņemšana un analīzes tiek veiktas godīgi un tik pat precīzi kā apmaksa, uzņēmuma vadībā strādā pozitīvi un zinoši cilvēki.

            Ir mums iespēja arī pašiem graudus uzglabāt, bet parasti lielākoties uzglabājam graudus, kas paredzēti lopbarībai- apmēram 400t. Nedaudz- ap 100t varam uzglabāt arī citus graudus, bet bez pirmapstrādes iespējām, tāpēc ražas laikā tik cik vajag atstājam sēklai, bet pārsvarā pārējos graudus realizējam uzreiz. Ja būtu lielākas graudaugu sējumu platības un moderna kalte, tad, iespējams varētu domāt arī par graudu uzglabāšanu, lai gan pēdējo gadu cenu dinamikas tendences liecina, ka izdevīgāk ir graudus pārdot uzreiz.

            Informāciju par graudu cenām iegūstu internetā, sekoju cenu izmaiņām biržās, bet tā kā graudus pārdodu ražas laikā, tad arī cenas man interesē tikai šajā laika posmā. Tā kā Latvijā tāpat kā citās ziemeļvalstīs raža tiek novākta vēlāk nekā citās Eiropas valstīs, tad ražas apjomi Eiropā ietekmē graudu cenu Latvijā, ja Eiropas valstīs ir graudu deficīts, tad cena Latvijā ir augsta, ja raža Eiropā ir laba un veidojas graudu pārpalikums, tad graudu cena Latvijā būs zemāka.

            Kā zemnieku kooperatīvu priekšrocības var nosaukt iespēju lētāk iepirkt izejvielas- minerālmēslus, ķīmiju, kā arī iespēju izdevīgāk pārdot graudus dēļ tā, ka koperējoties pārdodamo graudu apjoms ievērojami pieaug. Esam Latraps biedri jau 5 gadus.

            Par Lauku atbalsta dienesta darbību neko sliktu nevaru teikt, darbinieki ir atsaucīgi, vienīgi viņi varbūt pārāk skrupulozi pieiet savu pienākumu veikšanai. Pieejamās sējumu apdrošināšanas noteikumi pie šādām graudu iepirkuma cenām un tādiem platību maksājumiem, kas ir vieni no zemākajiem Eiropā nav izpildāmi. Mūsu novadā, kur ražība ir ap 3-3,5 t/ha, šāda apdrošināšana nav reāla. Drīzāk būtu jāveido ilgtermiņa fondi un tad, ražas bojāejas gadījumā varētu saņemt materiālu atbalstu.

            No šīs sezonas gribētu sagaidīt, lai tā nebūtu sliktāka par iepriekšējo, jo būsim reālisti, pie tādām izejvielu- minerālmēslu u.c. cenām neko labāku jau nevar gaidīt. Ja lopbarības un pārtikas graudu cenas būs robežās no 60,- līdz 90,- Ls, tad jau būs normāli, lai gan nekāda peļņa, protams, pie tādām cenām nesanāk, jo tās ir tuvu pašizmaksai.

            Brīvajā laikā dodos ceļojumos un patīk arī spēlēt galda tenisu.

            Citiem graudu audzētājiem iesaku pārāk neaizrauties ar modernajām tehnoloģijām, kas nāk, piemēram, no Anglijas- bezaršanas tehnoloģija un vēlu visiem veiksmi!